Tradicionālā ekonomika
No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 10. februāris, plkst. 13.05, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (jauns šķirklis)
Tradicionālā ekonomika - pēc ekonomikas veida definēts sabiedrības modelis, saimniekošana, kas balstīta uz naturālo saimniecību, kur nelielas ģimenes, ģintis vai ciltis gandrīz visu sev vajadzīgo saražo pašas. To raksturo sekojošas iezīmes:
- līdzās privātam īpašumam liela nozīme ir kopienas īpašumam;
- vāji attīstīta darba dalīšana un specializācija;
- nospiedošs lauksaimniecības ražošanas pārsvars;
- zems patēriņa līmenis un produkcija galvenokārt tiek ražota savam patēriņam;
- ierobežoti, galvenokārt vietējas nozīmes tirgi. Tirdzniecība noris ļoti šaurā apjomā, bieži - bartera veidā, nevis ar naudas starpniecību;
- niecīga zinātnes un tehnikas ietekme uz ražošanu - cilvēki parasti baidās riskēt, tāpēc priekšroku dod tradicionālajiem ražošanas veidiem un vairās no pārmaiņām.;
- ekstensīva ražošanas attīstība.