Latvijas Tautas padome
Latvijas Tautas padome jeb LTP - pašpasludināta pagaidu likumdevēja iestāde, kas darbojās mūsdienu Latvijas teritorijā no 17.11.1918. līdz 30.04.1920. Izveidota - nevis ievēlēta, bet daļas politisko partiju[1][2] pārstāvju sastādīta, - Rīgā 1918. gada 17. novembrī Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases telpās Suvorova ielā (tag. Krišjāņa Barona ielā). Dibināšanas sēdē tika pieņemta LTP politiskā platforma, kas sastāvēja no septiņām nodaļām: tika paredzēts, ka līdz Satversmes sapulces sasaukšanai suverēnā vara Latvijā pieder LTP, kas arī ieceļ Pagaidu valdību, Latvijas valsts veidojama kā apvienota, patstāvīga, neatkarīga un uz demokrātiskiem pamatiem balstīta republika. Dibināšanas brīdī bija 40 locekļu (Zemnieku savienībai 13 vietas, LSDSP - 10, Demokrātiskai partijai- 5; Radikāldemokrātiskai partijai - 5, Revolucionāro sociālistu partijai - 3, Nacionāldemokrātiskai partijai - 2, Republikāņu partijai un Neatkarības partijai pa vienai vietai).[3] 18. novembrī 2. Rīgas pilsēta teātra telpās (tag. Nacionālais teātris) LTP sēdē tika proklamēta Latvijas Republika - pirmo Latvijas Pagaidu valdību LTP apstiprināja 19. novembrī. Savas darbības laikā LTP sanāca astoņās sesijās un noturēja 57 sēdes. [4] Darbs galvenokārt norisinājās komisijās. Līdz darbības beigām tika izveidotas 22 pastāvīgās komisijas, to skaitā arī Starpfrakciju birojs. Darbību reglamentēja 1919. gada 23. augustā pieņemtais Latvijas Tautas Padomes kārtības rullis. Teorētiski LTP kontrolēja Pagaidu valdības darbību, bet ņemot vērā to, ka sēdes sanāca neregulāri, bet nestabilā situācija valstī prasīja operatīvu likumdošanas darbu, 1919. gada 16. jūlijā nācās izdot likumu Par Ministru kabineta tiesību izdot pagaidu rīkojumus, kas visu varu valstī nodeva Pagaidu valdības rokās. Satversmes sapulces vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī, bet darbu tā sāka 1920. gada 1. maijā: pirmajā Satversmes sapulces sēdē LTP priekšsēdētājs Jānis Čakste paziņoja pilnvaru nolikšanu, un līdz ar to TP darbība bija beigusies.
Atsauces un skaidrojumi
- ↑ Nepiedalījās Tautas partija un galēji kreisais spārna pārstāvji, kā arī vācbaltiešu u.c. etnisko minoritāšu partijas. Bez tam, protestējot pret 1918 .gada 29. decembra līgumu starp Pagaidu valdību un Vācijas valdības ģenerālpilnvaroto A.Vinnigu (Winnig), kas paredzēja Latvijas pilsonības piešķiršanu vācu brīvprātīgajiem, kuri vismaz četras nedēļas Latvijā būtu piedalījušies cīņās pret lieliniekiem, 30. decembrī LSDSP izstājās no LTP. Tikai pēc 1919 . gada 16. aprīļa puča 17. aprīlī LSDSP CK nolēma atgriezties LTP.
- ↑ 1918. gada 29. decembra Vācijas valdības ģenerālpilnvarotā A. Vinniga un Latvijas Pagaidu valdības līgums par Latvijas pavalstniecību piešķiršanu ārzemniekiem, kuri piedalījušies cīņās pret lieliniekiem.
- ↑ 1919. gada rudenī LTP locekļu skaits sasniedza 183, bet līdz darbības beigām tās locekļu skaits pieauga līdz 245. Jauni locekļi tika uzņemti kooptācijas ceļā.
- ↑ Kaut rezidence bija Rīgā, laikā, kad Latvijas SPR spēki bija ieņēmuši to, LTP darbība norisinājās Liepājā, bet bermontiādes laikā sēdes notika Cēsīs.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 75. lpp.
- Latvijas Tautas padome (stenogrammas). - Rīga, 1920.
- Blūzma V. Kad īsti Latvija kļuva par valsti. // Latvijas vēsture. 1991. 3, 3.-9.lpp.; 1992. 1(4), 3.-13.lpp.
- Blūzma V. Tiesiskas valsts pirmsākumi Latvijā. // Latvijas vēsture. 1998. 3(31) 20.-24.lpp.; 4(32) 6.-14.lpp.; 1999. 1(33) 46.-54.lpp.
- Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. - Rīga: A.Gulbis, 1930. 65.-73.lpp.
