Mablī Gabriels Bonno de
Gabriels Bonno de Mablī (Gabriel Bonnot de Mably, 1709.-1785.) - vēsturnieks un politisks domātājs.
Dzimis 1709. gada 14. martā Grenoblē. Muižnieks. Etjēna Kondiljaka brālis. Izglītību guvis jezuītu koledžā Lionā un Sensulpī garīgajā seminārā Parīzē. Abats. 1740. gadā publicēja savu pirmo darbu "Paralēles starp romiešiem un frančiem" (Parallèle des Romains et des Français), kurā analizēja dažādu valsts pārvaldes formu priekšrocības un mīnusus. Pateicoties tam, ieguva zināmu popularitāti un kļuva par kardināla de Tansēna, kurš 1742. gadā kļuva par Francijas karalistes ārlietu ministru, sekretāru. 1746. gadā pameta ārlietu dienestu un pievērsās zinātnei. Atpazīstamību Eiropas mērogā viņam nesa 1748. gadā publicētais darbs "Eiropas publiskās tiesības", kurā viņš bija apkopojis visus nozīmīgākos starptautiskos traktātus kopš Vestfālenes miera līguma. Pievērsās arī sociālajai filosofijai darbos "Par pilsoņa tiesībām un pienākumiem" (1758., publ. 1789.), "Politikas un morāles filosofijas vēsture" (Histoire de la philosophie morale et politique, 1763.), "Filosofu ekonomistu izteiktās šaubas par nepieciešamo politisko kopību kārtību" (1768.), "Par likumdošanu jeb likumu principi" (De la législation, ou Principes des lois, 1776.) u.c., kā arī vēsturei: "Grieķu vēstures apskats" (Observations sur les Grecs, 1749.), "Romiešu vēstures apskats" (Observations sur les Romains, 1751.), "Par vēstures pētīšanu" (De l'étude de l'histoire), "Par to kā rakstīt vēsturi" (De la manière d'écrire l'histoire), "Francijas vēstures apskats" (Observations sur l’histoire de France, 1765.), "Esejas par Francijas vēsturi" (Essai sur l’histoire de France, publ. 1823.) u.c. Miris 1785. gada 23. aprīlī Parīzē.
Savos politiskajos uzskatos sliecās uz viedokli, ka visoptimālākā sabiedrības iekārta balstīta uz īpašuma kopību. Uzskatīja, ka aizvēsturē pastāvējusī sociālā sistēma bijusi komunisms, taču deformācijas sabiedrības attīstībā novedušas pie privātīpašuma, kas ecot visu pasaulē valdošo netikumu, melu un maldu cēlonis. Cilvēce esot tik tālu iegrimusi tajos, ka nespējot vairs atgriezties pie komunisma. Postulēja, ka iekārta, kuras pamatā ir privātīpašums, esot pretrunā ar cilvēku dabisko vienlīdzību un sociālajiem instinktiem. Tikai vienlīdzība sabiedrībā ļaujot cilvēkam justies laimīgam. Atzina tautas tiesības uz revolūciju, kad cilvēki ir pārliecinājušies, ka pakļauti netaisniem, nesaprātīgiem likumiem, taču citādā ceļā tos izmainīt nevar. Tomēr neuzskatīja revolūciju par priekšnoteikumu ideālās sabiedrības sasniegšanai, atzīstot to tikai par līdzekli konkrētu mērķu sasniegšanai. Visai ietekmēja sociālisma ideju rašanos Rietumeiropā.
Atsauces un piezīmes
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 251. lpp.
- Мабли Габриэль-Бонно де. Об изучении истории. О том, как писать историю. - Серия: Памятники исторической мысли. - Наука: Москва, 1993. - 414 с.
