Romiešu leģions

No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 26. maijs, plkst. 12.19, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
kaujas ierindas veidi
Attēls:Roman legio.jpg
Romas leģionāru tērpu mūsdienu rekonstrukcija
Romas leģionārs pēc Marija reformas.

Leģions (lat. legiō, no legere - "savākt") - lielākā armijas pamatvienība Senās Romas armijā, 5-8000 karavīru (skaitliskais sastāvs dažādos laika periodos bija dažāds), attiecīgi, leģionā dienējošos karavīrus literatūrā dēvē par "leģionāriem". 1 leģionu veidoja 10 kohortas (pirms tam - 30 manipulas). Pilnībā nokomplektēts kohortu leģions - gan smagi bruņotie prinkipi, hastati, triariji, antesignani, gan viegli bruņotie šķēpmetēji, lokšāvēji, longotāji, ballistariji, kur katrai vienībai ir arī savi jātnieki, - darbojas pēc vieniem priekšrakstiem, gan pārvietojoties, gan ierīkojot nometni, gan veidojot kaujas ierindu un manevrējot, bija monolīta un vienota karaspēka grupa, kas spēja darboties pilnīgi autonomi kā atsevišķa armija, kā arī sadarboties ar citiem leģioniem lielākā karaspēka grupā.

Vārdnīca

  • mīles - kareivis
  • mīles impedītus - kareivis ar nesamo bagāžu
  • mīles expedītus - kareivis bez bagāžas, kaujas gatavībā
  • tirō - jaunkareivis
  • veterānus - dienestu nokalpojis kareivis
  • peditātus - kājnieki (pedes - kājnieks)
  • equitātus - jātnieki (eques - jātnieks)
  • funditor - lingotājs
  • sagittārius - lokšāvējs, strēlnieks
  • explōrātor - izlūks
  • sīgnifer - karodznieks (vienības zīmes nesējs)
  • aquilifer - karodznieks (leģiona ērgļa nesējs)
  • sīgnum - zīme, karogs, signāls
  • cornu - spārns (karaspēka)
  • aciēs - "asmens", kaujas līnija, fronte, karaspēka priekšējā līnija kaujā
  • cōpiae - pulki, karaspēks
  • castra - nometne
  • hīberna - ziemas nometne
  • praesidium - garnizons
  • agmen - gājiens, karaspēka kolonna
  • prīmum agmen - priekšpulki, avangards
  • novissimum agmen - sedzējpulki, arjergards
  • impedīmenta - vezumi, bagāža
  • legiōnārius - leģiona
  • stipendium - alga, karadienests
  • stipendia facere - dienēt armijā
  • centuriō - centurions
  • lōrica - krūšu bruņas
  • scūtum - vairogs

Literatūra

  • Peter Connolly: Die römische Armee. Tiberius Claudius Maximus, Soldat im Dienste Trajans. Tessloff, Nürnberg 1996, ISBN 3-7886-0745-9
  • Kate Gilliver: Auf dem Weg zum Imperium. Eine Geschichte der römischen Armee. Theiss, Stuttgart 2003, ISBN 3-8062-1761-0
  • Adrian Goldworthy: Die Legionen Roms. Das große Handbuch zum Machtinstrument eines tausendjährigen Weltreiches. Zweitausendeins, Frankfurt a. M. 2004, ISBN 3-86150-515-0
  • Marcus Junkelmann: Die Legionen des Augustus. Der römische Soldat im archäologischen Experiment. 9. Auflage. Zabern, Mainz 2003. ISBN 3-8053-0886-8
  • Michael Simkins: Das Römische Heer von Cäsar bis Trajan. Wehr und Wissen, Bonn 1981. ISBN 3-8033-0330-3
  • Jann Le Bohec. Die römische Armee von Augustus zu Konstantin. - Steiner, Stuttgart, 1993, ISBN 3-515-06300-5
  • Michael Whitby. Rome at War, 293-696. - Routledge, London, 2003. ISBN 0415968607
  • John Warry: Warfare in the Classical World. University of Oklahoma Press, Norman 2004. ISBN 0806127945
  • Goldsworthy Adrian. The Complete Roman Army. - Thames & Hudson., 2003, ISBN 0-500-05124-0
  • Yann Le Bohec. L'armée romaine sous le haut empire. 3. Auflage. Picard, Paris, 2002
  • Токмаков В.Н. Сакральные аспекты воинской дисциплины в Риме Ранней республики. // ВДИ. 1997. № 1. С. 43-59.
  • Токмаков В.Н. Структура и боевое построение римского войска Ранней республики. // ВДИ. 1995. № 4. С. 138-160.
  • Токмаков В.Н. Tribunica potestas в Ранней республике: военно-правовой аспект. // IVS ANTIQVVM. Древнее право. 1998. № 1 (3). С. 67-77.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Romiešu_leģions&oldid=25613"