Seksts Empīriķis
Seksts Empīriķis (Σέξτος Εμπειρικός; lat. Sextus Empiricus, ~200.-250.) – ārsts, filosofs.
Dzimšanas gads un vieta nav zināmi. Mācījies pie kāda Hērodota. Dzīvojis Aleksandrijā un Atēnās. Vārds "Sextus" (lat. sestais) neko neizsaka, bet par "empīriķiem" šai laikā tika dēvēti ārsti.
Savā pasaules uzskatā Ainesidēma sekotājs. Seksta darbos „Pirrona pamattēzes“ (Πυῤῥώνειοι ὑποτύπωσεις) un „Pret matemātiķiem“ (Adversus Mathematicos), kas saglabājušies līdz mūsu dienām, apkopoti visi pamatargumenti, ar ko antīkais skepticisms vērsās pret „dogmatiskās“ filosofijas priekšstatu, ka iespējamas neapstrīdamas, neapšaubāmas zināšanas. Postulēdams, ka visiem saistošas zinātniskas, teoloģiskas, ētiskas u.tml. patiesības nav iespējamas, Seksts ieteica atturēties no jebkādiem spriedumiem, lai panāktu dvēseles līdzsvaru un svētlaimi, kuras sasniegšana esot filosofa mērķis. Ieteica dzīvē balstīties uz cilvēka dabiskajām nepieciešamībām, tieksmēm, paradumiem, likumiem, tradīcijām un, galvenais, veselā saprāta. Bija tik tuvs kristietības ideoloģijai, ka viņa darbi, ko IV gs. latīņu valodā bija pārtulkojis Rufīns, tika piedēvēti pāvestam Sikstam II (257.-258.), izraisot Sv. Hieronīma sašutuma pilnu protestu.
Literatūra par šo tēmu
- Seksts Empīriķis. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 373. lpp.
- Rietumeiropas morāles filozofija : antoloģija / Skaidrītes Lasmanes sakārt. - LU Akadēmiskais apgāds: Rīga, 2006. - 311 lpp. ISBN 9984-8021-9-1
- Секст Эмпирик. Сочинения. В 2 т. - Мысль: Москва, 1976, Т. 1. 400 стр., Т. 2. 424 стр.
