Ieroču SS

No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 14. janvāris, plkst. 06.39, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
SS karavīru uniforma

Ieroču SS (vāc. Waffen-SS) - 2. Pasaules kara laikā īpašas SS juridiski pakļautas karaspēka daļas, jeb leģioni (Legion): no okupēto teritoriju iedzīvotājiem brīvprātīgi vai piespiedu mobilizācijas kārtā komplektētās karaspēka daļas Trešā reiha militārajām vajadzībām, juridiski pakļautas nevis armijas vadībai, bet SS.[1] Kopā tika izveidotas 38 ieroču SS divīzijas. SS pakļautajā karaspēkā izveidoja franču, valoņu, ukraiņu, krievu, itāliešu, baltkrievu, kazaku, horvātu, latviešu, igauņu un citu tautu divīzijas vai mazākas vienības, t.s. "leģionus". Īpaša parādība SS karaspēkā bija musulmaņu vienības - piemēram, austrumturku ieroču vienība, tatāru kalnu brigāde vai Balkānos dzīvojošo musulmaņu pulki un divīzijas. 1944. gadā ieroču SS karaspēkā pavisam dienēja vairāk nekā 910 000 vīru. No tiem aptuveni 57% nebija Vācijas vācieši.

Ieroču SS divīzijas

Atsauces un piezīmes

  1. Līdzīgi kā PSRS Robežapsardzes karaspēks juridiski bija pakļauts VDK, bet obligātā iesaukuma robežsargi nekādi nebija VDK darbinieki, arī neviens Waffen SS karavīrs kā nevācietis nevarēja būt SS biedrs. Šāda juridiskā pakļautība radās tāpēc, kara likumi un starptautiskās tiesības (1899. un 1907. gada Hāgas konvencijas u.c.) liedza mobilizēt okupēto zemju iedzīvotājus armijā, vērmahta papildināšana ar okupēto valstu pilsoņiem tika atrisināta tā, ka mobilizējamie okupēto zemju iedzīvotāji tika juridiski pakļauti nevis armijas vadībai, bet SS kā paramilitārai struktūrai - izveidojot Waffen SS karaspēka daļas (de jure pakļautas SS, bet de facto - vērmahtam), - t.i. de iure nebija karavīri bet palīgspēki, kaut de facto tika izveidotas pilntiesīgas kaujas daļas.

Resursi internetā par šo tēmu