Arklu revīzija Vidzemē

Arklu revīzija - 1638. gadā t.s. zviedru Vidzemē uzsākta saimniecības unifikācijas reforma. Ar revīziju palīdzību centās noskaidrot muižu un zemnieku maksātspēju un arī valsts ienākumus. Kā kadastrālo mērvienību lietoja saimniecību iedalījumu arklos: revīzijas arklos vai paturētos arklos, - no kuriem ievāca nodevas, - kā arī postažas arklos, kas bija revīzijas brīdī neapdzīvoti. Līdz ar to revīzijai bija publiski tiesisks raksturs, un tā mūsdienu izpratnē ietvēra kā zemes lietojuma noskaidrošanu un reģistrāciju, tā arī zemes uzskaites un vērtēšanas datus, likvidēja dažādību arklu noteikšanā un pārgāja uz vienotu arklu noteikšanas kārtību, par pamatu ņemot vācu arklu: viens arkls ir zemnieku saimniecība, kuras lielums liek gadā maksāt nodevas un pildīt klaušas 60 dālderu vērtībā (XIX gs. sākumā - 80 dālderu). Revīzijai bija arī militāra nozīme, jo tā noteica karavīru skaitu: no katriem 5 arkliem iesauca karadienestā vienu zemnieku.

Pat zviedru arklu revīzijās šajā ziņa ir vērojams liels sajukums, vienlaikus dažādās muižās pielietoti dažādi arkla lielumi. Tāpēc var tikai nosacīti pieņemt kādu no variantiem, neizslēdzot kļūdas iespēju. Piemēram, Gulbenes pilsnovadā zemes platība bijusi novērtēta mestra arklos, t.i., 1 arkls - 108,0054 ha, bet 1638. gada arklu revīzijas dokumentos ir norāde, ka 1/4 mestra arkla pielīdzināma jaunajam arklam, tātad ar arklu mums, šķiet, būtu jāsaprot 27 ha liela platība.