Lielā Brīvības harta
No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 7. marts, plkst. 05.18, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Lielā Brīvības harta (viduslat. Magna Charta Libertatum; angl. Great Charter of liberties) - baronu draudu ietekmē 1215. gada 15. jūnijā Anglijas karalistes karaļa Džona Bezzemja (1199.-1216.) apstiprinātas kārtu privilēģijas un brīvības, kas ierobežoja karaļa varu ar 25 baronu padomi, liedza Anglijā pildīt pienākumus karaļa vasaļiem no Anžū grāfistes, un decentralizēja valsts pārvaldi. Pirmais konstitucionālais akts, kurā pirmo reizi pasludinātas brīva pavalstnieka pamattiesības un pamatbrīvības. Sastādīta latīņu valodā (iespējams, to veicis Kenterberijas arhibīskaps Stefans Lengtons). Rediģēta 1216., 1217. un 1225. gadā.
Literatūra par šo tēmu
- Ārvalstu tiesību avoti (no vissenākajiem laikiem līdz 1689. gadam) / sast. Blūzma V., Zemītis G., Osipova S. - Turība: Rīga, 2007., 304.-319. lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 189.-190. lpp.
