Ādams no Brēmenes
Ādams no Brēmenes jeb Brēmenes Ādams (viduslat. Adamus Bremensis; ~1020.-~1082.) - benediktīniešu mūks, svētais, Brēmenes katedrāles kanoniķis, Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas vēstures autors.
Dzīves dati ir trūcīgi, un par tiem zinām tikai no viņa paša. Domājams, dzimis dienvidvācu zemēs. Kopš 1069. gada kalpoja Brēmenes domskolā kā skolotājs, arhibīskapa Adalberta (1043.-1072.) arhivārs un bibliotekārs. 1074. gadā sācis rakstīt "Hamburgas bīskapijas vēsturi" (Gesta Hammaburgensis ecclesiae pontificum), ko, acīmredzot, nav pabeidzis. Pēc stila darbs kopē Bībeli un klasiskos autorus, un to veido divas daļas: notikumi līdz 1071. gadam un notikumi līdz 1081. gadam. Spriežot pēc satura, labi pārzinājis citas sava laika hronikas, daudz ko aizguvis gan no "Fuldas klostera annālēm" (Annales Fuldenses), gan no Einharda "Kārļa Lielā dzīves" (Vita Karoli Magni), gan Tūras Gregora "Franku vēstures" un Rimberta "Svētā Anskara dzīves" (Vita sancti Anscarii), ņemot no šiem autoriem pat veselas rindkopas. Izmantoti arī arhibīskapijas arhīva dokumenti, mutvārdu tradīcija un aculiecinieku liecības (jūrnieku, tirgotāju, amatpersonu stāstītais). Ziņas par Baltijas jūras austrumu krasta zemēm satur daudz teiksmaina un neticama.[1] Stāstā par dāņu un zviedru militārajām sadursmēm ar kuršiem, informāciju pamatā ņēmis no Rimberta.
Miris pēc 1081. gada.
Atsauces un piezīmes
- ↑ Fragments no Brēmenes Ādama hronikas, kurā stāstīts par kuršiem un kāda dāņu tirgotāja uzcelto baznīcu Kursā (1075.-1081.) ir nopublicēts "Senās Latvijas vēstures avoti" 1. burtnīcā kā 16. avots.
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 13.-14. lpp.
- Spekke A. Brēmenes Ādamu lasot ar latviešu tautas vēsturnieka acīm. // Latvijas Vēstures inztitūta žurnāls. 1937., Nr.1.
- Švābe A. Senā Jursa. // Straumes un avoti. I - Rīga, 1938.
- Wattenbach W. Deutschlands Geschichtsquellen im Mittelalter. I - Berlin, 1858
