Indriķa hronika
Indriķa hronika jeb Livonijas hronika (lat. Cronicon Lyvoniae) - senākā Livonijas teritorijā sarakstītā hronika, pilnīgākais rakstītās vēstures avots, kas stāsta par notikumiem Livonijā XII gs. beigās un XIII gs. pirmajos gadu desmitos, t.i. aptver laiku no Meinharda atnākšanas Livonijā līdz bīskapa Alberta 28. valdīšanas gadam (1184.-1226.). Domājams, hronika sarakstīta Rīgas bīskapa Alberta uzdevumā, lai iesniegtu to Rīgā esošajam pāvesta legātam Modenas bīskapam Guiljelmo (Vilhelmam) tālākvešanai uz Romu. Hronika sastāv no četrām daļām, kuras pēc apjoma ir pilnīgi dažādas. Divas pirmās – īsas un šķiet kā ievadījums. Tajās konspektīvi pastāstīts par divu pirmo vācu bīskapu ierašanos un darbību Daugavas krastā – par Meinardu, kas jau bija uzsācis savu misijas darbu un mirst (1196.), un par bīskapu Bertoldu, kurš drīz vien (1198.) iet bojā sadursmē ar lībiešiem, t.i. Meinharda un Bertolda darbība aizņemt divas pirmās nodaļas Nākošo 2 daļu turpmākās 28 nodaļās aprakstīti notikumi bīskapa Alberta valdības laikā, katram gadam veltījot atsevišķu nodaļu. III daļa „Par bīskapu Albertu” aptver trešā bīskapa – Alberta – pirmos deviņarpus darbības gadus un galvenokārt veltīta lībiešu zemju „atgūšanai vai iekarošanai” un Tālovas latgaļu kristīšanai. Pārējā daļā (t.i., divas trešdaļas, sākot ar XII:6), sastāda IV daļu „Par Igauniju”.
Literatūra par šo tēmu
- Indriķa hronika. / Ā. Feldhūna tulkojums, Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. - Zinātne: Rīga, 1993
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 20.-28. lpp.
- Scriptores rerum Livonicarum. Sammlung der Chroniken und Geschichtsdenkmale von Liv-, Esth- und Kurland. I. Bd. - Riga/Leipzig, 1853
