Mortīra
Mortīra (no nīd. mortier; an. mortar, vc. Mörser, kr. мортира) - liela kalibra gludstobra artilērijas šaujamierocis, platā leņķī vērsts uz augšu, paredzēts lādiņu pāršaušanai pāri fortifikācijas būvju vaļņiem un mūriem, un kā kājnieku uzbrukuma atbalsta ierocis pretinieka ierakumu iznīcināšanai. Karadarbībā parādās XIV gs. XVII-XVIII gs. izplatītākais kalibrs bija 72 mārciņas (240 mm), stobra garums 2-4 kalibri, šaušanas tālums līdz 700 m, munīcijā bumbas un degšāviņi. Otrā pasaules kara laikā vēl lietoja 280 mm kalibra lauka mortīras, taču pēc tā lauka mortīras nomainīja mīnmetēji, un XX gs. otrajā pusē bruņojumā sastopamas tikai pašgājējas mortīras.
Skat. arī: bombarda
Attēlos
XIX-XX gs. mija
XIX-XX gs. mija
240 mm franču mortīra, XX gs. pirmā puse
76 mm vieglā vācu kavalērijas mortīra
454 mm vācu kavalērijas smagā mortīra
Literatūra par šo tēmu
- Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.
