Kulverīna
No ''Vēsture''
Versija 2012. gada 22. septembris, plkst. 13.03, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Kulverīna (no lat. colubrinus - "čūskveida"; vc. Kolubrine, Schlange, an. culverin, fr. couleuvrine, sp. culebrina, kr. кулеврина, пищаль) vai serpentīna (fr. serpentin, kr. серпантина) - XIV-XV gs. no paralēlām plāksnēm kaltas, ar garu stobru, no stobra gala lādējamas bombardas apzīmējums. Bija gan t.s. rokas kulverīnas (strēlnieku ierocis, ko vēlāk aizvietoja arkebuza), parādās XIV gs. vidū., gan liela kalibra kulverīnas, ko izmantoja kā lauka artilēriju (uz karalauku veda ratos un tad ielika statīvā, bet XV gs. parādās jau lafetes). Jaunajos laikos - lauka lielgabals (40-75 mm) ar garu stobru (10 kalibri), kas šāva čuguna lodi ~1000 m tālu.
Literatūra par šo tēmu
- Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.
- Чиполла К. Артиллерия и парусный флот. Описание и технология вооружения XV-XVIII веков. - Центрполиграф: Москва, 2007 (1965). ISBN 978-5-9524-3303-8
- Широкорад А.Б. Энциклопедия отечественной артиллерии. - Харвест: Минск, 2000
