Geto

Geto (no it. ghetto) - slēgts svešzemnieku kvartāls pilsētas robežās ar savu iekšēju pašpārvaldi un jurisdikciju. Visai izplatīta parādība viduslaikos un jauno laiku sākumā, kad gandrīz visās lielākajās pilsētās pēc iebraucēju kopienu lūguma tām (galvenokārt ebrejiem, holandiešiem) administratīvi iekārtoja savus geto. Dažviet pastāvēja līdz pat XIX gs. otrajai pusei. II Pasaules kara laikā Vācijas iekarotajā teritorijā tika izveidoti īpaši ebreju geto, nošķirot tos no pārējiem iedzīvotājiem.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 284. lpp.