Ordenis
Ordenis (no lat. ordo) - brālība ar savu simboliku, mērķiem un uzvedības kodeksu, kurā pieņem tikai brālības principiem un prasībām atbilstošas un personas. Piemēram, mūku ordeņi, mūku bruņinieku ordeņi, bruņinieku ordeņi, mistiķu ordeņi u.tml. Jaunajos un jaunākajos laikos par "ordeni" dēvē arī goda zīmi ar konkrētā ordeņa simboliku, kas liecina par tās nēsātāja uzņemšanu šajā brālībā par īpašiem (militāriem vai civiliem) nopelniem sabiedrības vai valsts labā. Laika gaitā ordeņa piederības zīmes no uzkrāsota vai uzšūta simbola pārtapa par dārgiem un smalkiem juvelierizstrādājumiem kā piederības ordenim simboliskiem atribūtiem. Kopš XIX gs. ordenis kļuva par savdabīgu veco vai jaunizveidoto valstu un dinastiju pašapliecināšanās simbolu, par dāvinājuma, apbalvojuma, individuālu nopelnu atzīšanas vai valsts labvēlības apliecinājuma zīmi - apbalvojumu, - apbalvojot pavalstniekus ar ordeņa zīmi un uzņemšanu citu šādas izcilības zīmes nēsātāju brālībā. Saikne ar senajām bruņinieku organizācijām - bruņinieku ordeņiem, - saglabājās apbalvojuma šķiru nosaukumos, kas liecina par to nēsātāju vietai konkrētā ordeņa iekšējā hierarhijā: I šķiras ordeņa ieguvējs iegūst nosaukumu: lielkrusta komandieris; II šķiras ieguvējs: lielvirsnieks; III šķiras - komandieris; IV šķiras - virsnieks; V šķiras - kavalieris.
Savas valsts apbalvojums, salīdzinot ar ārvalsts apbalvojumu, vienmēr ir goda vietā, ja nav norādes par citas valsts apbalvojumu nēsāšanu goda vietā kādā noteiktā pasākumā. Ja personai ir vairāki savas valsts vai citu valstu apbalvojumi, tad pie apģērba atloka nēsājama tikai viena mazā nozīme. Var lietot tikai vienu ap kaklu nēsājamo ordeni.
- Ja piešķirti vairāki lielā krusta ordeņi, tad nēsā tikai vienu visaugstākā ordeņa lenti, bet citu ordeņu zvaigznes liek krūšu labajā vai kreisajā pusē, kā to prasa šo ordeņu nēsāšanas noteikumi.
- Ja piešķirti vairāku valstu dažādi apbalvojumi, tad augstākas šķiras ordenis pie apģērba piestiprināms goda vietā - vienā rindā no centra uz kreiso pusi vai arī augstāk virs otra.
Pastāv arī ordeņa imitācijas (miniatūrie ordeņi). Tie vienmēr iekārti ordeņa lentītē (muarē). Tos nēsā tad, ja kādu iemeslu dēļ nav iespējams izmantot pilna izmēra ordeņus. Miniatūrie ordeņi ir dažu valstu lielajam krustam, lielvirsnieka zvaigznei un komandiera ordenim (ap kaklu nēsājamajam). Kāda miniatūrordeņa nēsāšana neizslēdz citu pilna izmēra ordeņu nēsāšanu tajā pašā reizē.
Satura rādītājs
Beļģija
- Beļģijas Kroņa ordenis
Bulgārija
- Stara Planina nopelnu ordenis
Dānija
- Karoga ordenis Danebrøg
Francija
Goda Leģiona ordenis
Grieķija
- Feniksa ordenis
- Pestītāja Lielkrusta ordenis (Redempteur)
Igaunija
- Brīvības krusts (Vabadusrist)
- Baltās Zvaigznes ordenis (Valgetähe)
- Ērgļa krusts (Kotkarist)
- Sarkanā Krusta ordenis
- Valsts Ģerboņa goda zīme (Riigivapi teenetemärk)
- Māras Zemes krusts (Maarjamaa Rist)
Itālija
- Kroņa ordenis
- Lielkrusta ordenis (Grand Croce)
- Republikas Nopelnu ordenis
Japāna
- Kultūras ordenis
Krievija
Latvija
Lietuva
- Krusts par Tēviju (Kryžius už Tevine)
- Jātnieka krusts (Vyties Kryžius)
- Lielās Lietuvas lielkunigaiša Ģedimina ordenis (Didžiojo Lietuvos Kunigaikščio Gedimono ordinas)
- Vītauta Dižā ordeni (Vytauto Didžiojo ordinas)
- Par nopelniem Lietuvas labā (Uz nuopelnus Lietuvai)
Luksemburga
- Ozola Vainaga ordenis
Malta
- Nacionālais nopelnu ordenis
Norvēģija
- Svētā Olafa ordenis
- Svētā Olava Lielkrusta ordenis
Polija
- Baltā Ērgļa nopelnu ordenis
- Nopelnu ordenis
- Polijas Atbrīvošanas ordenis (Order Odrodzenia Polski)
Portugāle
- Prinča Enrikes Lielkrusta ordenis
Rumānija
- Lielkrusta nopelnu ordenis
Slovākija
- Baltā dubultā krusta ordenis
Slovēnija
- Brīvības zelta ordenis
Somija
- Baltās Rozes Lielkrusta ordenis
- Baltās Rozes ordenis
Spānija
- Izabellas ordenis
Vācija
- Lielkrusta nopelnu ordenis
Zviedrija
- Karaliskais Serafima ordenis
- Ziemeļzvaigznes ordenis
Resursi internetā par šo tēmu
- Ordeņi Baltijā — senie un jaunie.
- LR Valsts apbalvojumu likums
- Latvijas Ordeņu brālība
- Vēsturiskie Latvijas valsts apbalvojumi
