Vācijas VIII armija

8. armija - Vācijas impērijas bruņoto spēku operatīvā vienība I Pasaules kara laikā. 1914. gada augustā veidoja frontes līniju Austrumprūsijā. 1915. gada janvārī-februārī piedalījās kaujās pret Krievijas impērijas X armijas 20. korpusu pie Mazūru ezeriem un Augustovas mežos. 1915.-1918. gados VIII armija atradās Baltijā. Tās pavēlniecība īstenoja augstāko okupācijas režīma varu un tai bija pakļautas Zemes padomes (vc. Landesrat) un kopš 1918. gada 1. augusta izveidotā Baltijas zemju militārpārvalde (Militärverwaltung der Baltishen Länder). 11. novembrī armijas komandieris ģenerālis H. fon Kātens parakstīja atļauju izveidot Baltijas landesvēru. Šajā laikā VIII armijā ietilpa: 6 kājnieku divīzijas, 1 kavalērijas brigāde un 9 atsevišķi kājnieku pulki - kopā 75 000 vīru. Pēc Novembra revolūcijas Vācijā, VIII armija sāka atkāpties no Baltijas, atstājot šo teritoriju Sarkanajai armijai. 1919. gada ziemā Austrumprūsijā, Insterburgā VIII armija tika izformēta.

Komandieri:

• ģenerālis F.V. fon Pritvics
• ģenerālfeldmaršals P fon Hindenburgs
• ģenerālis O. fon Belovs
• ģenerālis O. fon Itjē
• ģenerālpulkvedis grāfs G.E. fon Kirhbahs
• ģenerālleitnants H. fon Kātens
• ģenerālis L. fon Estorfs

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 66. lpp. ISBN 9984-00-395-7