Latvijas Sociāldemokrātija
Latvijas Sociāldemokrātija (LSD) - radikāli kreisa politiskā partija Krievijas impērijas Baltijas guberņās, izveidota 1906. gadā, kad Latviešu sociāldemokrātisko strādnieku partija iekļāvās KSDSP sastāvā kā "Latvijas Sociāldemokrātija".
Krievijas impērijas teritorijā darbojās nelegāli. Legālo darbību veica LSD Ārzemju komiteja, kas atradās no 1909. gada Briselē, bet no 1914. gada Londonā. 1912. gada vasarā nodibinājās LSD Ārzemju grupu birojs, kas koordinēja latviešu marksistu piulciņus Rietumos. ASV darbojās Amerikas Sociālistiskās partijas sastāvā ietilpstošā Latviešu koporganizācija, bet Rietumeiropā - Vakareiropas Latviešu sociāldemokrātu koporganizācija, kas ietilpa LSD sastāvā un apvienoja grupas un pulciņus Rietumeiropā. Līdz pat 1917. gada Februāra revolūcijai Krievijā KSDSP un tās sastāvdaļa LSD darbojās nelegāli, pēc revolūcijas sākās legālā darbība.
1918. gada ziemā partija sašķēlās, un izveidojās divas partijas - Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija, kas pārstāvēja t.s. maziniekus, un Latvijas sociāldemokrātija, kas apvienoja lieliniekus. Tāda pati šķelšanās notika jaunatnes organizāciju vidū. LSD VI kongresā (01.-06.03.1919.) pieņēma lēmumu LSD pārdēvēt par Latvijas Komunistisko partiju (LKP).
Literatūra par šo tēmu
- Tatjana Bartele. Latviešu kreisās organizācijas Maskavā padomju varas pirmajos gados (1918-1920) // Latvijas arhīvi. 2001. Nr.1. 61.-85. lpp.
- Shalda V.A., Ūdre A. Latvijas sociāldemokrātija un Valsts dome, 1905-1917. - Avots: Rīgs, 1988. - 207 lpp.
- Ilga Apine. Latvijas Sociāldemokrātija un nacionālais jautājums: 1893-1917. - Liesma: Rīga, 1974. - 318 lpp.
- Irēna Jonāne. Latvijas sociāldemokrātija 1905.-1907. gadu revolucijā : metodiski norādījumi LVU studentiem. - LVU: Rīga, 1968. - 28 lpp.
