Jarls

Jarls (zviedr. - jarl) - dzimtas aristokrātijas tituls vikingu laikā, ieņemamais amats (karavadonis, provinces pārvaldnieks) viduslaiku Skandināvijā: Dānijā, Zviedrijā un Norvēģijā. Sākotnēji jarli bija novada karadraudzes (ledung) vadoņi, bet viduslaikos, nostiprinoties karaļa varai, tie Norvēģijā no X gs. līdz 1308. gadam bija amatā iecelti karaļa vietvalži kādā apgabalā, bet Zviedrijā - no XII gs līdz 1266. gadam jarli bija kara flotes un karagājienu vadītāji. Pēdējais Zviedrijas jarls Birgers ir Folkungu dinastijas aizsācējs. Dānijā ar terminu "jarls" sākotnēji apzīmēja karaļa asinsradiniekus, vēlāk - lielos vasaļus. Lielbritānijas anglosakšu karalistēs - erls (senangl. eorl, angl. earl - grāfs).

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 96. lpp.