Monarhs

Monarhs (no sengr. μόνος - monos, "viens", "vienīgais", ἄρχω - archō, "valdīt", t.i., "viens valdnieks") - valdnieks monarhijā, valsts centrālā institūcija (vispirms iezīmējās valdnieks kā varas nesējs, pēc tam valsts). Valdnieka kā padoto un to teritorijas pārvaldītāja institūcija izauga no vadonības sabiedrības beigu posma, vadoņa/valdnieka statusam pamazām kļūstot mantojamam. Pieņemts, ka valdniecības tapšanas pamatā ir trīs pamatfaktori, kam pateicoties, radās šāda pārvaldes forma:

• nepieciešamība pēc karavadoņa, kura vara un autoritāte pietiekami liela, lai varētu mobilizēt visus konkrētās sabiedrības militāros resursus, negaidot visu indivīdu brīvprātīgu piedalīšanos;
• līdz ar pāreju uz lauksaimniecību, nepieciešamība pēc centrālās varas, kas organizētu (un piespiestu) sabiedrības locekļus visai sabiedrībai nepieciešamajos darbos (irigācijas sistēmu būve, kopīga lauku apstrāde u.tml.);
• tā kā leģitīmu varu pār citiem ļaudīm var piešķirt nevis cilvēki, bet tikai augstāki spēki, nepieciešamība pēc starpnieka starp kopienu un tiem: valdnieks kā virspriesteris.

Jaunākajos laikos konstitucionālajās un parlamentārajās monarhijās monarha pilnvaras tika ierobežotas, un faktiskā vara pakāpeniski nonāca parlamenta un valdības rokās.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 82. lpp.
• Valdniecība un valdnieks. // Pāvulāne Velta. Seno laiku vēsture. 1. daļa. (metodisks līdzeklis) – Mācību apgāds NT: Rīga, 1996., 47.-56. lpp. ISBN 9984-617-13-0

Resursi internetā par šo tēmu

• Karaļa varas tiesiskais un reālais statuss - rakstu krājums (krievu val.)
• University of Michigan: Monarhs chronology and genealogy
• University of Michigan: Monarchs (more genealogy)