Asīrijas valsts

**Asīrija**
Senasīrijas; periods:	Ušpijs (ap 2020. g.p.m.ē.); Kikijs; Akijs; Puzurasars I (ap 1975. g.p.m.ē.); Šalimahs; Ilušums; Erišums I (1939.-1900. g.p.m.ē.); Ikunums; Šarukins I; Puzurasars II; Naramsins; Erišums II; Šamšiadads I (1813.-1781. g.p.m.ē.); Išmedagans I (1780.-1741. g.p.m.ē.); Mutaškurs; Rimušs; Asinums; Puzursins; sešvaldība; Adars (ap 1700. g.p.m.ē.); Belubans (1700.-1691. g.p.m.ē.); Libaijs (1690.-1674. gp.m.ē.); Šarmaadads I (1673.-1662. g.p.m.ē.); Iptarsins (1661.-1650. g.p.m.ē.); Bazairs (1649.-1622. g.p.m.ē.); Lulaijs (1621.-1618. g.p.m.ē.); Kudinninus (1615.-1602. g.p.m.ē); Šarmaadads II (1601.-1599. g.p.m.ē.); Erišums III (1598.-1586. g.p.m.ē.); Šamšiadads II (1585.-1580. g.p.m.ē.); Erišums III; Šamšiadads II; Išmedagans II; Šamšiadads III; Ašurnirars I (1547.-1522. g.p.m.ē.); Puzurašurs III (1521.-1498. g.p.m.ē.); Elilnacirs I; Nurils; Ašuršaduns; Ašurabs I; Ašurnadinahs I; Elilnacirs II; Ašurnirars II; Ašurbelnišešs; Ašurrimnišešs; Ašurnadinahs II († 1393. g.p.m.ē.);
Vidusasīrijas; periods:	Eribadads I (1392.-1366. g.p.m.ē); Ašurubalits I (1365.-1330. g.p.m.ē.); Elilnirars (1330.-1319. g.p.m.ē.); Arikdenils (1319.-1308. g.p.m.ē); Adadnirars I (1307.-1275. g.p.m.ē.); Šulmanuašareds I (1274.-1245 . g.p.m.ē.); Tiglatinirurts I (1244.-1208. g.p.m.ē.); Ašurnadinapals (1208.-1203. g.p.m.ē.); Ašurnirars III (1203.-1197. g.p.m.ē.); Enlilkuduriucurs (1197.-1192. g.p.m.ē.); Ninurtaapalekurs (1192.-1180. g.p.m.ē.); Ašurdans I (1179.-1134. g.p.m.ē.); Ninurtatukultiašurs (1134.-1133. g.p.m.ē.); Mutakilnusks (1134.-1133. g.p.m.ē.); Ašurrešišs I (1133. g.p.m.ē.); Tiglatpalasars I (1115.-1077. g.p.m.ē.); Ašaredapalekurs (1077.-1074. g.p.m.ē.); Ašurbelkals (1074.-1057. g.p.m.ē.); Eribadads II (1057.-1055. g.p.m.ē.); Šamšiadads IV (1055.-1050. g.p.m.ē.); Ašurnacirapls I (1050.-1032. g.p.m.ē.); Šulmanuašareds II (1031.-1020. g.p.m.ē.); Ašurnirars IV (1020.-1016. g.p.m.ē.); Ašurabs II (1016.-973. g.p.m.ē.); Ašurrešišs I (973.-967. g.p.m.ē.); Tiglatpalasars II (967.-935. g.p.m.ē.); Ašurdans II (934.-912. g.p.m.ē.);
Jaunasīrijas; periods:	Adadnirars II (911.-891. g.p.m.ē.); Tiglatinirurts II (891.-883. g.p.m.ē.); Ašurnacirapls II (883.-859. g.p.m.ē.); Šulmanuašareds III (858.-824. g.p.m.ē.); Šamšiadads V (823.-811. g.p.m.ē.); Adadnirars II (810.-783. g.p.m.ē.); Semiramida (reģents, 810.-805. g.p.m.ē.); Šulmanuašareds IV (783.-772. g.p.m.ē.); Ašurdans III (772.-755. g.p.m.ē.); Ašurnirars V (754.-745. g.p.m.ē.); Tiglatpalasars III (744.-727. g.p.m.ē.); Šulmanuašareds V (727.-722. g.p.m.ē.); Šarukins II (722.-705. g.p.m.ē.); Sinaheribs (705.-681. g.p.m.ē.); Ašuraha'idins (681.-669. g.p.m.ē.); Ašurbanapls (669.-627. g.p.m.ē.); Ašuretililans (627.-623. g.p.m.ē.); Sinšumuliširs (623. g.p.m.ē.); Sinšariškuns (623.-612. g.p.m.ē.; Ašurubalits II (612.-609. g.p.m.ē.);

Asīrija (no lat. Assyria) - valsts Ziemeļmezopotāmijā (mūsdienu Dienvidkurdistāna) XIII-VII gs. Sākotnēji pilsētvalsts Asura, kas XX-XIX gs.p.m.ē. kontrolēja tirdzniecības ceļus starp Dienvidmezopotāmiju un Mazāziju. XVIII gs.p.m.ē. beigās Asuru iekaroja Babilonijas valsts, bet XVI-XV gs.p.m.ē. tā bija Mitanijas valsts province. XV-XIV gs. mijā Asura atkal nostiprinājās kā spēcīga pilsētvasts un sāka pamazām ekspansijas politiku, izveidojot Asīrijas lielvalsti. Valsti pārvaldīja išiakums un limmu padome. Sabiedrība tradicionāli iedalījās 3 kārtās: 1) brīvie, pilntiesīgie kopienas locekļi (pie kuriem piederēja gan elite, gan brīvie zemkopji), 2) pusbrīvie, kas bija atkarīgi no vadoņu-valdnieku, tempļu vai brīvo personu gribas, 3) vergi. Sociālā stratifikācija sabiedrību iedalīja: 1) elite, jeb aristokrātija (valdnieks, tā radinieki, dižciltīgie, priesteri, valdnieka kalpi-ierēdņi, 2) zemnieku kopienas ar savu zemi, 3) amatnieki un zemnieki, kas apstrādājamo zemi saņēma par dienestu vai darbu lietošanā. Sabiedrības pamatmasu veidoja brīvie kopienas locekļi. Piederība pie kopienas bija pamatnosacījums zemes gabala iegūšanai no kopienas zemes fonda un pilsoņa tiesībām. Par to bija jāpilda virkni pienākumu kopienas labā: piedalīšanās sabiedriskajos darbos, karadarbībā. Pildot darbus valdnieka vai tempļa labā, strādnieki atradās to apgādībā. Savu lielāko varenību Asīrija sasniedza VII gs.p.m.ē., kad tās teritorija aptvēra visu Mezopotāmiju un Levanti. 626.-605. gados p.m.ē. Asīriju sagrāva Jaunbabilonijas un Medijas koalīcija, tās aristokrātija tika iznīcināta bet lielākā daļa iedzīvotāju sajaucās ar aramiešu ciltīm. 230.-363. gados - Romas province (lat. Assyria).

Nosaukums citās valodās:

vāciski: Assyrische Reich
angliski: Assyria
franciski: L'Assyrie
krieviski: Ассирия

Literatūra

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.

Ascalone Enrico. Mesopotamia: Assyrians, Sumerians, Babylonians (Dictionaries of Civilizations). - University of California Press: Berkeley, 2007, ISBN 0520252667
Thompson, William R. Complexity, Diminishing Marginal Returns and Serial Mesopotamian Fragmentation. // Journal of World Systems Research. 2004 (pdf)
Virginia Schomp. Ancient Mesopotamia: The Sumerians, Babylonians, and Assyrians. - Scholastic Library Pub., New York, 2005, ISBN 0531167410
Roux Georges. Ancient Iraq. - Penguin Books, 1992, ISBN 014012523X
Healy Mark. The Ancient Assyrians. - Osprey: London, 1991, ISBN 1855321637
Hayim Tadmor. The Inscriptions of Tiglath-Pileser III., King of Assyria. - Israel Academy of Sciences & Humanities, Jerusalem, 1994, ISBN 965-208-111-6

Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5
Eva Cancik-Kirschbaum. Die Assyrer. Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H.Beck Wissen, München, 2003, ISBN 3-406-50828-6
Hartmut Schmöckel. Ur, Assur und Babylon. - Stuttgart, 1962
Rykle Borger. Die Inschriften Asarhaddons, König von Assyrien. - Weidner, Graz, 1956
Emil Forrer. Die Provinzeineinteilung des assyrischen Reiches. - Leipzig, 1920
Wolfgang Schramm. Einleitung in die assyrischen Königsinschriften II. / Handbuch der Orientalistik (HdO). / Hrsg. v. Berthold Spuler. - Brill, Köln, 1973, ISBN 90-04-03783-7
Kazuko Watanabe. Die adê-Vereidigung anlässlich der Thronfolgeregelung Asarhaddons. / Hrsg. v. Deutschen Archäologischen Institut. Gbr. Mann. - Berlin, 1987, ISBN 3-7861-1446-3

Resursi internetā par šo tēmu


Senasīrijas periods:	Ušpijs (ap 2020. g.p.m.ē.) Kikijs Akijs Puzurasars I (ap 1975. g.p.m.ē.) Šalimahs Ilušums Erišums I (1939.-1900. g.p.m.ē.) Ikunums Šarukins I Puzurasars II Naramsins Erišums II Šamšiadads I (1813.-1781. g.p.m.ē.) Išmedagans I (1780.-1741. g.p.m.ē.) Mutaškurs Rimušs Asinums Puzursins sešvaldība Adars (ap 1700. g.p.m.ē.) Belubans (1700.-1691. g.p.m.ē.) Libaijs (1690.-1674. gp.m.ē.) Šarmaadads I (1673.-1662. g.p.m.ē.) Iptarsins (1661.-1650. g.p.m.ē.) Bazairs (1649.-1622. g.p.m.ē.) Lulaijs (1621.-1618. g.p.m.ē.) Kudinninus (1615.-1602. g.p.m.ē) Šarmaadads II (1601.-1599. g.p.m.ē.) Erišums III (1598.-1586. g.p.m.ē.) Šamšiadads II (1585.-1580. g.p.m.ē.) Erišums III Šamšiadads II Išmedagans II Šamšiadads III Ašurnirars I (1547.-1522. g.p.m.ē.) Puzurašurs III (1521.-1498. g.p.m.ē.) Elilnacirs I Nurils Ašuršaduns Ašurabs I Ašurnadinahs I Elilnacirs II Ašurnirars II Ašurbelnišešs Ašurrimnišešs Ašurnadinahs II († 1393. g.p.m.ē.)
Vidusasīrijas periods:	Eribadads I (1392.-1366. g.p.m.ē) Ašurubalits I (1365.-1330. g.p.m.ē.) Elilnirars (1330.-1319. g.p.m.ē.) Arikdenils (1319.-1308. g.p.m.ē) Adadnirars I (1307.-1275. g.p.m.ē.) Šulmanuašareds I (1274.-1245 . g.p.m.ē.) Tiglatinirurts I (1244.-1208. g.p.m.ē.) Ašurnadinapals (1208.-1203. g.p.m.ē.) Ašurnirars III (1203.-1197. g.p.m.ē.) Enlilkuduriucurs (1197.-1192. g.p.m.ē.) Ninurtaapalekurs (1192.-1180. g.p.m.ē.) Ašurdans I (1179.-1134. g.p.m.ē.) Ninurtatukultiašurs (1134.-1133. g.p.m.ē.) Mutakilnusks (1134.-1133. g.p.m.ē.) Ašurrešišs I (1133. g.p.m.ē.) Tiglatpalasars I (1115.-1077. g.p.m.ē.) Ašaredapalekurs (1077.-1074. g.p.m.ē.) Ašurbelkals (1074.-1057. g.p.m.ē.) Eribadads II (1057.-1055. g.p.m.ē.) Šamšiadads IV (1055.-1050. g.p.m.ē.) Ašurnacirapls I (1050.-1032. g.p.m.ē.) Šulmanuašareds II (1031.-1020. g.p.m.ē.) Ašurnirars IV (1020.-1016. g.p.m.ē.) Ašurabs II (1016.-973. g.p.m.ē.) Ašurrešišs I (973.-967. g.p.m.ē.) Tiglatpalasars II (967.-935. g.p.m.ē.) Ašurdans II (934.-912. g.p.m.ē.)
Jaunasīrijas periods:	Adadnirars II (911.-891. g.p.m.ē.) Tiglatinirurts II (891.-883. g.p.m.ē.) Ašurnacirapls II (883.-859. g.p.m.ē.) Šulmanuašareds III (858.-824. g.p.m.ē.) Šamšiadads V (823.-811. g.p.m.ē.) Adadnirars II (810.-783. g.p.m.ē.) Semiramida (reģents, 810.-805. g.p.m.ē.) Šulmanuašareds IV (783.-772. g.p.m.ē.) Ašurdans III (772.-755. g.p.m.ē.) Ašurnirars V (754.-745. g.p.m.ē.) Tiglatpalasars III (744.-727. g.p.m.ē.) Šulmanuašareds V (727.-722. g.p.m.ē.) Šarukins II (722.-705. g.p.m.ē.) Sinaheribs (705.-681. g.p.m.ē.) Ašuraha'idins (681.-669. g.p.m.ē.) Ašurbanapls (669.-627. g.p.m.ē.) Ašuretililans (627.-623. g.p.m.ē.) Sinšumuliširs (623. g.p.m.ē.) Sinšariškuns (623.-612. g.p.m.ē. Ašurubalits II (612.-609. g.p.m.ē.)

Asīrijas valsts

Nosaukums citās valodās:

Literatūra

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt