Latvijas okupācija 1941-1944

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 10. aprīlis, plkst. 15.27, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (→‎Literatūra par šo tēmu)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Latvijas okupācija 1941.-1944. - okupācijas režīms, ko II Pasaules kara laikā - no 1941. līdz 1944. gadam (Kurzemē līdz 1945. gada maijam) - īstenoja Vācijas militārā vara.

Kara sākuma posmā plaši tika realizēta īpašumu konfiskācija un dažāda veida rekvizīcijas: no 1942. gada jūlija līdz decembrim vien vērmahta vajadzībām no Latvijas tika piegādāti 14 484 liellopi, 8141 cūka, 1525 t gaļas, 3742 t sviesta, 14 671 t rudzu, 2841 t cukura un 275 000 m3 kokmateriālu. Pēc frontes attālināšanās no Latvijas ar saim-nieciskajiem jautājumiem sāka nodarboties vācu režīma Civilpārvalde. Tās darbības vadlīnijas noteica t.s. zaļā mape – direktīvas par ekonomisko vadību jauniegūtajos austrumu apgabalos. Šo direktīvu izpildē liela loma bija A.Rozenberga vadītajai Austrumzemju ministrijai. Kopā kara gados vācieši aizveduši 700 traktoru, 180 automašīnu, 506 kuļmašīnas, 4057 arklus, 285 kultivatorus, 10 600 labības un siena pļāvēju, kā arī citu tehniku. Kopumā Latvija zaudēja 443 700 liellopu, 318 200 cūku, 593 800 aitu. Tika izvests viss derīgais no lielākajiem uzņēmumiem – VEF, Vagonu rūpnīca, gumijas izstrādājumu fabrika “Kvadrāts”, Ķeguma hidroelektrostacija, Rīgas osta, telegrāfa un telefona tīkls. 1942. gadā sāka atdot agrākajiem īpašniekiem sīkos rūpniecības uzņēmumus, amatnieku darbnīcas, dzirnavas, mazos tirdzniecības uzņēmumus. Lielākos uzņēmumus reprivatizācija neskāra. 1943. gada sākumā atjaunoja arī tiesības uz zemes privātīpašumu, līdz tam visa zeme piederēja valstij. Visai smaga bija režīma nodokļu politika un obligāto nodevu sistēma, kas bija uzlikta zemniekiem. (piemēram, no govs gadā obligāti bija jānodod 70 kg sviesta). Reālā vara Latvijas ģenerālapgabalā piederēja vācu iestādēm, tās izdeva rīkojumus un kontrolēja to izpildi. Arī svarīgākie saimnieciskie jautājumi, kas saistīti ar H.Gēringa Četrgadu plāna izpildi, bija nodoti vācu Civilpārvaldei. Pašpārvaldes ģenerāldirektoru skaitu un to kompetences jautājumus izlēma ģenerālkomisārs, kas iecēla ģenerāldirektorus ar reihskomisāra piekrišanu. Arī apriņķa priekšniekus gan iecēla, gan atbrīvoja no amata ģenerālkomisārs. Vietējās pašpārvaldes ģenerāldirektori drīkstēja izdot rīkojumus tikai ar ģenerālkomisāra piekrišanu. 1944. gada rudenī pašpārvalde tika likvidēta.

Pavisam nacistu režīma laikā represijās nogalināja ~100 000 Latvijas pilsoņu. Tika arī īstenota darbaspēka piespiedu deportēšana uz Vāciju: okupācijas periodā uz Vāciju piespiedu darbos tika nosūtīti aptuveni 25 000 dažādu profesiju Latvijas pilsoņu (tuvojoties Sarkanajai armijai, 08.-11.10.1944. Rīgas ielās masveidā sāka ķert cilvēkus ceļā uz darbu, izrāva tos no pārtikas rindām un aizveda uz ostu. Šajās dienās ~6000 saķerto cilvēku sadzina kuģos un aizveda uz Vāciju).

Šo periodu īpaši pēta Latvijas vēsturnieku komisija.

Skat. arī: Ģenerālplāns "Ost", Latviešu leģions

Literatūra par šo tēmu

  • Zunda Antonijs. Vācu nacistu okupācijas politika Latvijā padomju historiogrāfijas skatījumā. // Vēsturnieku komisijas raksti. 13. sējums. LVI: Rīga, 2004., ISBN 9984-601-56-2, 189.-208. lpp.
  • Strods H. Salaspils koncentrācijas nometne (1941. gada oktobris–1944. gada septembris) // Latvijas Okupācijas muzeja gadagrāmata 2000: Komunistu un nacistu jūgā. – Rīga, 2001.
  • Vestermanis M. Tā rīkojās vērmahts. – Rīga, 1973.
  • Salaspils nāves nometnē: Atmiņu krājums. Trešais, papildinātais izdevums. – Rīga, 1975
  • Kangeris K. Latvija un tās iedzīvotāji Trešā reiha plānos un okupācijas varā (1941.–1945.) (Promocijas darba kopsavilkums). – Rīga, 2002
  • Strods H. Zem melnbrūnā zobena: Vācijas politika Latvijā 1939.–1945. – Rīga, 1994.
  • Feldmanis I. Latvija vācu okupācijas laikā (1941–1945): aktuālas izpētes problēmas // Totalitārie režīmi un to represijas Latvijā 1940.–1956. gadā (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 3. sēj.). – Rīga, 2001.
  • Reihelte K. Latvijas un latviešu loma nacistu rasu un kolonizācijas politikā: teorētiskā iecere un praktiskā realizācija // Latvija Otrajā pasaules karā (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 1. sēj.). – Rīga, 2000.
  • Ezergailis A. Holokausts vācu okupētajā Latvijā: 1941–1944. – Rīga, 1999.
  • Aizsilnieks A. Latvijas saimniecības vēsture, 1914.–1945. – Stokholma, 1968
  • Kažociņš I. Latviešu karavīri zem svešiem karogiem. – Rīga, 1999.
  • Neiburgs Uldis. Latviešu nacionālās pretošanās kustības preses izdevumi Latvijā vācu okupācijas laikā (1941-1945). // Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis. 54. sējums. 2000. gads, Nr.1./2., 43.-58. lpp.
  • Didzis Bērziņš. Nacistiskā antisemītisma propaganda laikrakstā “Tēvija” 1941. gada jūlijā: latviešu (līdz)dalības diskurss. // Latvijas arhīvi. 2009. Nr.4. 63.-99. lpp. ISSN 1407-2270
  • Ginta Orinska-Spirģe. Karagūstekņu atbalstītāju lietas – vēstures avots. // Latvijas arhīvi. 2010. Nr.2. 204.-235. lpp. ISSN 1407-2270
  • Ērglis Dz. Latvijas Centrālās padomes vēstures nezināmās lappuses. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2003. – 231 lpp.
  • Edvīns Evarts. Nacistiskās Vācijas ekonomiskā politika un iedzīvotāju labklājība Latvijā. // Letonikas Otrais kongress. Vēsture un identitāte. Kongresa referāti. – Latvijas Zinātņu akadēmija. Latvijas universitātes Latvijas vēstures institūts. Apgāds „Zinātne”: Rīga, 2008. – 191 lpp. (179.-190. lpp.)
  • Evarts Edvīns. Zemes pašpārvaldes izveidošanās un darbības sākums vācu nacistu okupētajā Latvijā (1941. g. jūnijs - 1942. g. septembris). // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2001. Nr.2., 135. - 155. lpp.
  • Evarts Edvīns. Latvijas iedzīvotāju politiskais noskaņojums vācu okupantu skatījumā (1941.-1944. gads). // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2003. Nr.2., 76.-98. lpp.
  • Evarts Edvīns. Okupācijas iestādes par Zemes pašpārvaldes uzdevumiem un funkcijām (1941. g. jūlijs - 1944. g. septembris). // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2003. Nr.4., 120.-140. lpp.
  • Pavlovičs Juris. Latvijas skolas 1941.-1944. gadā: nacistiskā okupācijas režīma varas iestāžu administratīvie un saimnieciskie pasākumi. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2003. Nr.4., 96.-116. lpp.
  • Pavlovičs Juris. Nacistiskās Vācijas okupācijas karaspēks Latvijā - ienākšanas hronoloģijas precizēšana. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2004. Nr.3., 94.-113. lpp.
  • Turčinskis Zigmārs. Vācu abvērgrupas 212 izlūku - diversantu skolā apmācītie latgaliešu diversanti. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2004. Nr.4., 116.-133. lpp.
  • Neiburgs Uldis. Latviešu pretošanās kustības dalībnieki nacistiskās Vācijas cietumos un koncentrācijas nometnēs. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2007. Nr.3., 154.–166. lpp.
  • Pavlovičs Juris. Latviešu apriņķu vietējo pašvaldību atjaunošana nacistu okupētajā Latvijā: 1941. gada jūnijs–jūlijs. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2007. Nr.4., 91.–108. lpp.
  • Evarts Edvīns. Transporta funkcionēšanas problēmas Latvijā nacistiskās Vācijas okupācijas laikā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2008. Nr.1., 106.–130. lpp.
  • Reichelt Kathrin. Lettland unter deutscher Besatzung 1941-1944. Der lettische Anteil am Holocaust. - Metropol Verlag, 2011, S. 428, ISBN 3-940938-84-X

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Latvijas_okupācija_1941-1944&oldid=45162"