Marksisms

Marksisms - K.Marksa teorija par kapitālisma uzplaukumu un neizbēgamo bojā eju sabiedrībā valdošo pretrunu dēļ, traktējot brīvā tirgus sabiedrību kā ekspluatācijas un apspiešanas sabiedrību. Šīs doktrīnas pamatā ir Marksa traktētais virsvērtības jēdziens, neapmaksātais darbs, tā augļu piesavināšanās mehānisms. Šādā brīvas konkurences sabiedrībā agri vai vēlu saimniecība un ražošana nonāk mazas sabiedrības daļas īpašumā un kontrolē, pārējai sabiedrībai kļūstot par slikti apmaksātu darbaspēku. Kapitāla uzkrāšana mazākuma rokās likumsakarīgi noved pie proletariāta absolūtas un relatīvas nabadzības. Tālāk - sabiedrības vairākuma stagnēšana nabadzībā, samazinoties pirkstpējai. Rezultātā rodas pārprodukcijas krīzes, bezdarbs, noieta tirgus sašaurināšanās, un katrs jauns krīzes cikls tuvina sociāļo eksploziju - revolūciju. T.i. saasināsies pretrunas starp ražošanas sabiedrisko rasturu un privāto saražotā produkta piesavināšanās formu, kā sekas - neizbēgams sociāls apvērsums.