Muskete
Muskete (vc. Muskete, an. musket, fr. mousquet, sp. mosquete, kr. мушкет) - XVI-XVII gs. Eiropā strēlnieka (t.s. musketieri) pa stobra galu pielādējama gludstobra šautene, sākumā kvēldegļa, vēlāk rata atslēgu. Pirmo reizi parādījās 1521. gadā Spānijā, pakāpeniski aizstājot arkebuzu. Vidējais kalibrs 20-25 mm, lodes svars 50-55 g, stobra garums 65 kalibri (1400 mm), šaušanas distance līdz 250 m, kirasu spēja caursist līdz 200 m, tēmēšanas attālums ap 50 m, svars 7-10 kg. Lai šautu, musketieri izmantoja stobra balsta dakšu (vc. Gabelstange). Gustava Ādolfa laikā Zviedrijas armijā musketes svaru samazināja līdz 6 kg un tad jau varēja iztikt bez balsta dakšas. 1646. gadā pie musketes pievienoja īsu šķēpu, kuru varēja ielikt stobrā kā korķi pudelē - t.s bajoneti. XVII gs. beigās musketes nomainīja fuzejas.
Austrumeiropā līdz XIX gs. par musketēm dēvēja visas šautenes ar krama uzsitiena atslēgu.
Skat. arī: dragona
1623.
kvēldegļa atslēgas shēma
Literatūra par šo tēmu
- Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.
- Šulcs Valters. 1000 šaujamieroči. No viduslaikiem līdz mūsdienām. Tulk. Dainis Poziņš; red. Valdis Klišāns. - Apgāds Zvaigzne ABC: Rīga, 2012. 336 lpp.
