Līveni
baroni, grāfi un firsti Līveni (vc. von Lieven, kr. Ливены) - viena no senākajām un dižciltīgākajām Livonijas bruņniecības dzimtām. Pēc leģendas, dzimtas aizsācējs Gerards Livonietis (kurš 1269. gadā, bet viņa dēls Johannes (filius Gerardi Lyvonis) 1292. gadā minēti kā Rīgas arhibīskapa vasaļi) bijis līvu vadoņa Kaupo (miris 1271.gadā) pēctecis (par Kaupo pēcnācējiem sevi uzskata vēl pāris Livonijas bruņniecības dzimtas, t.sk. Ungerni-Šternbergi). Pēc leģendas, Līvenu ģerboņa trīs zelta lilijas sarkanā laukā nāk no Kaupo brauciena uz Aviņonu. Kaupo mazdēls Nikolajs it kā esot šīs dzimtas aizsācējs. XVI gs. no Līveniem nāca divi Igaunijas landrāti - Heinrihs un Reinholds, - savukārt Reinholda dēls Reinholds stājās Zviedrijas karaļa dienestā, ar laiku uzkalpojoties par ģenerālmajoru un Sāmsalas gubernatoru.
- Baroni Līveni:
Reinholds, tā brālis ģenerālis Berends Otto (saukts par Balto Līvenu) un viņu brālēns Georgs 1653. gada 24. septembrī ieguva Zviedrijas karalistes brīvkungu titulu. Otto dēls Hanss Heinrihs (1670.-1733.) arīkļuva par ģenerāli, Valsts padomes locekli un tuvu karaļa Kārļa XII padomdevēju, 1719. gada 31. decembrī ieguva Zviedrijas karalistes grāfu titulu (viņa dzimtas līnija beidzās lidz ar tā dēla Hansa Heinriha (1702.-1781.), Pomerānijas gubernatora nāvi, neatstājot pēcnācējus). Savukārt Reinholda dēls ģenerālis Berends Otto (1651.-?), dēvēts par Melno Līvenu, 1703. gadā bija Zviedrijas karaļa gubernators Vismarā (Meklenburgas zemē). No Melnā Līvena dēliem tikai vecākais - ģenerālleitnants barons Berendss Vilhelms (1685.-1771.) - palika Zviedrijas kroņa dienestā, bet pārējie, Baltijai nonākot Krievijas impērijas valdījumā, sāka kalpot jaunajam zemes kungam. Viņa brālis Vilhelms Heinrihs visai ātri uzkalpojās par īsteno valsts slepenpadomnieku, nostiprinot ģimenes statusu Pēterburgā. Tā dēls, barons Georgs Reinholds (1696.-1763.) kļuva par ģenerālanšefu un jātnieku gvardes apakšpulkvedi, bet abi pārējie dēli - Mateuss Eberhards (1698.-1762.) un Johans Vilhelms (1708.-1758.) - ar laiku kļuva par ģenerāļiem. Barons Johanns Kristofs (1736.-?) fon Līvens noimperatores Katrīnas II laikā bija Arhangeļskas gubernators, bet imperatora Pāvila I laikā kļuva par infantērijas (kājnieku) ģenerāli. Ar 1853. gada Senāta ukazu dzimta saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu
- Sv. Romas impērijas grāfi:
1789. gadā imperators Jozefs II dāvāja baronam Georgam Fadejam Filipam fon Līvenam impērijas grāfa titulu. Tā vienīgais dēls, Bavārijas karaļa kambarjunkurs un armijas ģenerālmajors Georgs Fadejs Filips fon Līvens (?-1849.) neatstāja mantiniekus (laulībā ar Jūliju f. Lēvenšternu piedzima divas meitas), un šī līnija iznīka.
- Krievijas impērijas grāfi un kņazi:
- barons Otto Andreass Heinrihs (1726.-1781.), Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors. Sieva Šarlote Margareta (1742.-1828.), dzim fon Pose (Posse). Krievijas vēstnieka sieva Šarlote Margareta fon Līvena (1742.-1828.) jaunībā bija ietekmīga figūra Eiropas politikas aizkulisēs, ieguva dzimtai Krievijas impērijas grāfu (22.02.1799.) un firstu (1826.) titulus, bet vecumdienās pēc vīra nāves - Krievijas imperatora Pāvila I bērnu audzinātāja.
- Karls (1767.-1844.) bija Krievijas impērijas izglītības ministrs (1828.-1833.), kuram pirmajā laulībā bija 4 dēli (Andrejs, Aleksandrs, Karls un Teodors).
- Teodors (1770.-1796.)
- Kristofs (1774.-1838.) - imperatora Pāvila I ģenerāladjutants, imperatora Aleksandra I laikā Krievijas sūtnis Berlīnē un Londonā; viņam bija divi dēli (Pauls un Aleksandrs).
- Johans (1774.-1848.), Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants; bija dēls Pauls un 4 meitas.
- Katrīna, precējusies ar baronu fon Fitinghofu
Firsts Anatolijs Līvens bija viena no centrālajām figūrām Latvijas Neatkarības karā u.c. Kopš Vācbaltiešu izceļošanas, Līvenu dzimta apmetusies Eiropā, lielākā daļa Vācijā.
No ievērojamākajiem firstu Līvenu īpašumiem jāmin Līvbērzes dzimtmuiža, Mežotnes muižu (ko Šarlotei Margaretai 1797. gadā dāvāja imperators Pāvils I), Bauskas muiža ar pilsdrupām, Derpeles muiža, Svitenes muiža, Balgales muiža, Mežmuiža (Grenzhof), Pelču muiža, Zentenes muiža, Krimuldas muiža, Mercendarbes muiža, Mencendorfas muiža, Bukaišu muiža, Ķekavas Jaunlīvu un Veclīvu muižas, Bruņas muiža (Brunnen), Līvānu muiža u.c. Visus īpašumus (izņemot t.s. neatsavināmo daļu izdzīvošanai) īpašniekiem atņēma un nacionalizēja Latvijas agrārreformas laikā.
Literatūra par šo tēmu
- Astrīda Beināre. Kaupo un Svētais Grāls. - Jaunā Daugava: Rīga, 2006.
- Lieven A.v. Urkunden und Nachrichten zur Familiengeschichte der Barone, Freiherren, Grafen und Fürsten Lieven. – II Teil. – Mitau, 1911
Resursi internetā par šo tēmu
- Imants Lancmanis. Noskaņas Līvbērzes muižā. // Māksla plus. 6/2001.
- Imants Lancmanis. Pils Blīdenē - senāk un tagad. // Māksla plus. 2/2004.
