Budbergi

fon Budbergu un baronu Beningshauzenu, sauktu par Budbergiem ģerbonis

baroni Budbergi (vc. von Budberg, kr. фон Будберги) jeb Budbergi-Belingshauzeni (von Budberg-Bönningshausen) - sena vācu izcelsmes (no Vestfāles) bruņniecības dzimta Zviedrijā, Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas Baltijas līniju aizsācējs bijis Godhards Budbergs no Beningshauzenas, kurš 1583. gadā iegādājās Gārsenes muižu Kurzemē. Viens no viņa dēliem Vilhelms pārcēlās uz Zviedru Vidzemes igauņu daļu un 1625. gadā iegādājās Zennes (Sennen) un Fīrenhofas (Fierenhof) muižas. Līdz ar to Baltijā izšķirami divi radniecīgi dzimtas atzarojumi, kurus sarunvalodā vienādi dēvēja par Budbergiem, tāpēc, noskaidrojot personālijas vai īpašumus, talkā jāņem heraldiku:

• fon Budbergi un baroni Beningshauzeni, saukti par Budbergiem (von Budberg und Baron Boenningshausen genannt Budberg)
• baroni Budbergi un Beningshauzeni, saukti par Budbergiem (Baron Budberg und Boenningshausen genannt Budberg)