Glazenapi
fon Glazenapi (vc. von Glasenapp, kr. фон Глазенапп, Глазенап), literatūrā arī Glāzenapi - prūšu izcelsmes (no Pomerānijas) sena bruņniecības dzimta vācu zemēs un Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Baltijas līniju aizsācis Tenis Glazenaps (Tönnies Glasenap), kurš XVI gs. sākumā ieradies Vidzemē kā arhibīskapa vasalis, Viļakas (Marienhausen) pilskungs. 1747. gadā Vidzemes (Glasenapp a. d. H. Salishof), 1827. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas admirālis, Melnās jūras flotes virspavēlnieks, militārais vēsturnieks Gotlībs fon Glazenaps (Gottlieb Friedrich von Glasenapp, kr. Богдан Александрович фон Глазенап, 1811-1892); Kaukāza karu varonis, Sibīrijas korpusa komandieris ģenerālleitnans Georgs fon Glazenaps (Georg Johann von Glasenapp, kr. Григорий Иванович фон Глазенапп, 1751—-1819); Napoleona karu varonis, ģenerālleitnants Vilhelms fon Glazenaps (Wilhelm Otto von Glasenapp, 1784-1862); Krievijas ģenerālleitnants, Ziemeļrietumu brīvprātīgo armijas komandieris Glazenaps (Peter von Glasenapp, kr. Пётр Владимирович фон Глазенапп, 1882-1951); Vāgnera biogrāfs, mliteratūrzinātnieks Karls Fridrihs Glāzenaps (Karl Friedrich von Glasenapp, 1847-1915); ķīmijas zinātnes pamatlicējs Latvijā, ilggadējs Rīgas Politehnikuma, pēc tam Latvijas universitātes profesors Maksimiliāns fon Glazenaps (Maximilian von Glasenapp, 1845-1923), indologs Helmuts fon Glazenaps (Helmuth von Glasenapp, 1891-1963).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Duntes (Ruthern, Rutershoff, Ruterhoff), Ziemeru (Semershof), Trepes (Treppenhof), mūsdienu Igaunijas teritorijā Saluses (Salishof), Pindi (Bentenhof), Loewenküll, Koigas (Koik), Peri (Perrist u.c. muižas.
