Latvijas vēsturnieku komisija

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 28. marts, plkst. 05.22, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Latvijas Vēsturnieku komisija - vēsturnieku organizācija, kas izveidota pie Latvijas prezidenta kancelejas. Starptautiska koleģiāla institūcija bez juridiskās personas tiesībām. Nodibināta 1998. gada 13. novembrī pēc bijušā Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa iniciatīvas.

Komisijā tika iesaistīti profesionāli vēsturnieki no LZA Vēstures institūta, Latvijas Universitātes (LU), Latvijas vēstures institūta, LU Vēstures un filozofijas fakultātes, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Okupācijas muzeja un darbinieki no Valsts prezidenta kancelejas. Par komisijas priekšsēdētāju ievēlēja Vēstures institūta direktoru prof. Andri Cauni. Sadarbībā ar LR Ārlietu ministriju tika organizēta ārvalstu locekļu apzināšana un iesaistīšana komisijas sastāvā (Komisijas sēdes ar ārzemju locekļu piedalīšanos notiek 2 reizes gadā).

Komisija koordinē, atbalsta un rosina padziļinātu to Latvijas XX gadsimta vēstures jautājumu izpēti un izskaidrošanu, kuri saistīti ar totalitāro režīmu noziegumiem pret cilvēci, galvenokārs holokaustu, un šo noziegumu sekām Latvijā. Komisijas galvenais uzdevums ir apzināt un izpētīt tematu "Noziegumi pret cilvēci divu okupāciju laikā 1940.-1956.", kā arī organizēt tās gala ziņojuma izstrādi. Tiešajā tēmas pētniecībā iesaistīti tikai nedaudzi komisijas locekļi, bet galveno darbu veic apmēram 25 profesionāli vēsturnieki. Darbs paredzēts daudziem gadiem, tas saistīts gan ar nepieciešamību aptvert vēl neapgūtos arhīvu materiālus, gan ar nepieciešamību iegūt iespējami objektīvāko vērtējumu par minētā temata problēmām.

Vēsturnieku komisijas uzdevums tālākā perspektīvā ir dot ieguldījumu vēstures mācīšanā skolās, sagatavojot bāzi jaunu mācību līdzekļu tapšanai, kā arī veicināt sabiedrības informētību par minētā perioda notikumiem un, galvenais, skaidrot Latvijas vēsturi ārzemēs.

Komisijas sastāvs

Komisijas priekšsēdētājs: Dr.hist. Andris Caune, komisijas locekļi: Dr.hist. Irēne Šneidere, Dr.hist. Inesis Feldmanis, Dr.hist. Aivars Stranga, Dr.hist. Heinrihs Strods, Dr.hist. Daina Kļaviņa, Dr.hist. Ēriks Jēkabsons, Dr.hist. Valters Nollendorfs, Dr.hist. Daina Bleiere, Dr.hist. Vilnis Zariņš, Dr.hist. Marģeris Vestermanis, Dr.hist. Antonijs Zunda (LU profesors, Valsts prezidenta padomnieks vēstures jautājumos).

Komisijas ārzemju locekļi: Zviedrijas ārlietu ministrs Carl Bildt; Dr.hist. Krister Wahlback (Zviedrija), Dr.hist. Kārlis Kangeris (Zviedrija), Dr.hist. Per Ahlmark (Zviedrija), Dr.hist. George D. Schwab (ASV), Dr.hist. Alfred Erich Senn (ASV), Dr.hist. Erwin Oberlander (Vācija), Dr.hist. David Cesarani (Lielbritānija), Dr.hist. Norman M. Naimark (ASV), Dr.hist. Yitzhak Arad (Izraēla), Dr.hist. Aleksandrs Čubarjans (Krievija), Steven Springfield (Jewish Survivors of Latvia prezidents).

Personālsastāva pilnvaru laiks ir trīs gadi.

Komisijā ir izveidotas 4 darba grupas, kas darbojas neatkarīgi viena no otras:

  • Noziegumi pret cilvēci Latvijas teritorijā 1940.-1941.g. (vada Dr.hist. I. Šneidere),
  • Holokausts Latvijā 1941.-1944.g. ( vada Dr.hist. A. Stranga),
  • Noziegumi pret cilvēci Latvijas teritorijā nacisma okupācijas laikā 1941.-1944.g. (vada Dr.hist. I. Feldmanis),
  • Noziegumi pret cilvēci Latvijā padomju okupācijas laikā 1944.-1956.g. (vada Dr.hist. H. Strods).

Darbība

Sākotnēji pētniecības darbs netika finansēts, tāpēc Komisija visus spēkus veltīja konferenču sagatavošanai un rīkošanai:

  • 1999. g. konference sakarā ar 1949. gada marta deportāciju 50. gadadienu.
  • 1999. g. 14.-16. jūnijā starptautiska konference "Latvija Otrajā pasaules karā".
  • 2000. g 16.-17. oktobrī starptautiska konference "Holokausta izpētes problēmas Latvijā".
  • 2000. g. 26.-28. janvārī starptautiska konferencē "Holokausts, piemiņa, izglītība, pētniecība."
  • 2001. g. 12.-13. jūnijā starptautiska konference "1941. gada 14. jūnija deportācija: noziegumi pret cilvēci".

2000.g. sākumā Komisija saņēma pirmo finansējumu konkrētu pētījumu veikšanai. Kopš 2000. gada vēsturnieku pētījumi tiek apkopoti un regulāri izdoti kā "Latvijas vēsturnieku komisijas raksti" (brīvi pieejami grāmatnīcās un bibliotēkās). 2012. gadā LVKR bija publicēti jau 27 sējumi.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Latvijas_vēsturnieku_komisija&oldid=44182"