Domīnija
Domīnija (no lat. dominium - "īpašums"; angl. dominion, vāc. Dominion, fr. dominion, kr. доминион) - līdz 1947. gadam autonoma valsts Britu sadraudzības sastāvā ar savu parlamentu, valdību, administrāciju un tiesu sistēmu. Lielbritānijas monarham bija veto tiesības attiecībā uz domīniju parlamentu pieņemtajiem likumiem, ja tie skāra Lielbritānijas intereses, un to domīnijā pārstāvēja ģenerālgubernators. Pirmā domīnijas statusu 1867. gadā ieguva Kanāda, tad Austrālijas Savienība (1901.), Jaunzēlande (1907.), Dienvidāfrikas Savienība )1910.), Ņufaundlenda (1917.), Īrija (1921.) u.c. Pirmo reizi oficiālos dokumentos jēdziens lietots 1926. gada Impērijas konferencē. 1931. gada Vestminsteras statūts juridiski nostiprināja domīniju suverenitāti. Pēc 1947. gada jēdziena "domīnija" vietā sāka lietot apzīmējumu "Sadraudzības dalībvalsts".
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 36. lpp.
- Holland, R.F., Britain and the Commonwealth Alliance 1918-1939. - MacMillan, 1981
Resursi internetā par šo tēmu
- Marsh, James H., ed. 1988. "Dominion" - The Canadian Encyclopedia. Hurtig Publishers: Toronto.
- Scott F. R. The End of Dominion Status. // The American Journal of International Law 38: 34–49 (January 1944)
- Dominion status - New Zealand History online
