Kreiseris

No ''Vēsture''
Versija 2014. gada 2. oktobris, plkst. 14.01, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kreiseris (no hol. kruiser; an. cruiser, vc. der Kruiser, kr. крейсер) - ātrs karakuģis, kas apgādāts ar spēcīgu jūras artilēriju, torpēdu un mīnu aparātiem, spējīgs darboties autonomi. Paredzēts izlūkošanai, konvojēšanai un patrulēšanai, kā arī aktīvai karadarbībai pret pretinieka kuģiem vai krasta apšaudei. Iedalās 3 pamatkategorijās: līnijkreiseri, smagie kreiseri un vieglie kreiseri.

Jēdzienu sāka izmantot XVII gs., kad par kreiseriem sāka dēvēt autonomi, ārpus flotes darbojošos karakuģus, apzīmējot kuģa uzdevumu, nevis tipu. Tā kā līnijkuģi bija pārāk dārgi un stratēģiski pārāk svarīgi, lai tos sūtītu individuālā uzdevumā patrulēšanas misijās, ienaidnieka komunikāciju līniju graušanā u.tml., par kreiseriem lielāko tiesu izmantoja mazākus kuģus, visbiežāk fregates. Kā universālu karakuģu klase izveidojās tikai XIX gs. beigās.

Literatūra par šo tēmu

  • Maklīns Alisters. Kreiseris "Uliss". - Zvaigzne ABC: Rīga, 2007., 384 lpp. ISBN 978-9984-37-900-5

  • Каторин Ю. Ф. Крейсеры. Ч. 1. — Галея-Принт: СпБ., 2008. — ISBN 978-5-8172-0126-0.
  • Каторин Ю. Ф. Крейсеры. Ч. 2. — Галея-Принт: СпБ., 2008. — ISBN 978-5-8172-0134-5.
  • Ненахов Ю. Ю. Энциклопедия крейсеров 1860—1910. — АСТ: Москва, 2006. — ISBN 5-17-030194-4.
  • Ненахов Ю. Ю. Энциклопедия крейсеров 1910—2005. — Харвест: Минск, 2007. — ISBN 978-985-13-8619-8.
  • Патянин С. В., Дашьян А. В. и др. Крейсера Второй мировой. Охотники и защитники. — Коллекция, Яуза, ЭКСМО: Москва, 2007. — 362 с. — ISBN 5-69919-130-5.