Recess
No ''Vēsture''
Versija 2012. gada 19. jūlijs, plkst. 14.53, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Recess - (no lat. recessus - "attālināties") - atkarībā no konteksta:
- 1. Vienošanās rezultāts, izlīgums. Svētajā Romas impērijā par impērijas recesiem dēvēja firstu vai Reihstāga protokolus. Livonijā par recesiem dēvēja landtāgu lēmumus.
- 2. Landtāgu un mantāgu lēmumi (vc. Rezesse). Livonijas recesi apkopoti krājumā "Akten und Rezesse der livländischen Ständetage". Kalpo kā vērtīgs vēstures avots.Piemēram, 1385. gada Rīgas arhibīskapijas mantāgs Limbažos izskatīja arhibīskama Joanna IV strīdu ar tā vasaļiem Pitkeveriem, kurus apsūdzēja felonijā, sizerena muižu zemnieku sakropļošanā; 1422. gada landtāgs Valkā apsprieda nevācu jautājumus (tirdzniecību, laulības, ticību), bet augustā Cēsīs - naudas sistēmu Livonijā. 1424. gada oktobra landtāgs Valkā izsprieda jautājumus par parādu nomaksas kārtību, naudas mīšanu, drellību utt.; 1482. gada jūnija landtāgs Vēmelē sprieda par zemnieku tirgošanos ar pilsētām; 1495. gada marta landtāgs Valkā sprieda par nevācu sudrabkaļu līdzdalību naudas kalšanā; 1498. gada jūlija landtāgs Valkā sprieda par jātnieku dienestu, ārkārtas kara nodokļa ieviešanu u.tml.
Skat. arī: Hanzas recesi
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 161. lpp.
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 61.-62. lpp.
- Akten und Rezesse der livländischen Ständetage (Bd. 1-3). / Arbusow Leonid, Bauer A. [Bearb.]. Stavenhagen Oskar [Hrsg.]. - Riga (1907-1938)
