Hanza

savienības emblēma

Hanza (no senaugšvc. hansa - "kompānija, grupa"; vc. Hansa, Hanse) jeb Hanzas savienība (vc. hanseatischer Bund) - viduslaikos Baltijas un Ziemeļjūras baseinu piekrastes pilsētu tirgotāju savienība tirdzniecības un savstarpējo attiecību regulēšanai un uzturēšanai. Mērķi bija nodrošināt un paplašināt savienības priekšrocības un privilēģijas citās pilsētās un zemēs, nodrošināt netraucētu satiksmi uz jūras un sauszemes tirdzniecības ceļiem, novērst nesaskaņas savā starpā, u.tml. Sāka veidoties jau agrāk, taču skaidrāk iezīmēties līdz ar 1241. gada sadarbības līgumu starp Hamburgu un Lībeku. Pakāpeniski līgumam pievienojās arī Gotlande, kas deva spēcīgu impulsu savienibas ietekmes pun iespēju pieaugumam, kā rezultātā savienībai sāka pievienoties virkne citu pilsētu, kam bija intereses Baltijas un Ziemeļjūras tirdzniecībā. Sava veida organizācijas iezīmes Hanza ieguva 1367. gadā līdz ar t.s. Ķelnes konfederācijas līguma noslēgšanu, taču tik un tā tai nebija vienotas centrālās vadības, zīmoga, svētā aizgādņa, kases, kas to lautu pielīdzināt citām viduslaiku korporācijām. Apvienoja aptuveni 70 pilntiesīgās un vairāk nekā 100 daļēji tiesīgās dalībpilsētas. Sāka panīkt XV-XVI gs. mijā, Ziemeļeiropas tirgos ienākot spēcīgiem konkurentiem (holandieši, angļi), kā arī atsevišķu pilsētu tirgotāju interešu separātismam, pretstatot tās kopējām savienības interesēm. Pēdējā Hansas sanāksme (Hansetage) notika 1669. gadā un pēc šī laika, kaut attiecības starp loceklēm tika uzturētas, par organizētu savienību runāt vairs nevaram.

Skat. arī: Reinas pilsētu savienība, Švābijas pilsētu savienība, agrārā saimniecība viduslaikos

Literatūra par šo tēmu

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 184. lpp.
Hamels-Kīzovs R. Hanza. / no vācu val. tulk. Valda Kvaskova - LU žurnāla „Latvijas Vēsture” fonds: Rīga, 2003. - 118 lpp.