Hamburgas skola
Hamburgas skola (kr. школа Фишера) - vēsturnieku grupa Hamburgā, Vācijā, kas izveidojusies XX gs. 50. gadu beigās Hamburgas universitātē ap profesoru Frici Fišeru (Fritz Fischer, 1908-1999). Pazīstamākie skolas pārstāvji ir I. Geiss, B. Šulte u.c. Savu ietekmi vēstures zinātnē grupa saglabāja līdz pat XX gs. 80. gadu beigām.
Aizsākums 1959. gadā ar Fišera publikāciju “Vēstures žurnālā”, kurā aizskāra politiski sensitive nacisma vietu Vācijas vēsturē. Plaša rezonanse zinātnes aprindās bija Fišera publikācijām “Tvēriens pēc pasaules kundzības” (1961), “Ilūziju karš” (1969) un “Elites savienība” (1979). Pamatojoties uz arhīvu materiāliem, Fišers izvirzīja koncepciju, ka Vācijas impērijas ārpolitikas mērķiem no 1914. gada septembra memoranda līdz 1918. gadam bijis ekspansīvs raksturs: - Vācijas valdība apzināti riskēja ar pasaules kara veicināšanu un aktīvi līdzdarbojās ar savu politiku. - Citu valstu teritoriju aneksijas plāni balstījās ne vien panģermānisma ideoloģijā, bet arī merkantīli militārajā valsts koncepcijā (ko atbalstīja vairākums politisko spēku valstī). Atšķirība politisko spēku nostājā bija vienīgi izvēlētajā mērķu sasniegšanas taktikā. - Nacisms nebija izolēta un gadījuma epizode — vērojama izteikta politikas pārmantojamība no Vācijas impērijas tapšanas XIX gs. vidū līdz sakāvei II Pasaules karā.
Augstāko punktu polemika sasniedza 1964. gadā un 1965. Gada Vīnes starptautiskajā vēsturnieku kongresā. Oponenti ar Gerhardu Riteru priekšgalā pārmeta Fišeram un tā sekotājiem politisko un zinātnisko bezatbildību, uzskatot, ka nacisms traktējams kā pārrāvums Vācijas vesture. Nacionālsociālisms bijusi visai Eiropai tajā laikā raksturīgā nacionālisma izpausme Vācijā, nevis kāda tikai Vācijai un vāciešiem raksturīga ideoloģijas forma. Kaut Fišera tēzes savu popularitāti zaudējušas, atsevišķos jautājumos - piemēram, par Vācijas vēstures pēctecību vai pārrāvumu starp I un II Pasaules karu, - diskusijas turpinās.
