Bruņinieks
No ''Vēsture''
Versija 2015. gada 7. janvāris, plkst. 14.59, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Atkarībā no konteksta:
- 1. Smagi bruņots jātnieks (an. man-at-arms, fr. gendarmes, kr. латник), latviešu valodā dēvēts par bruņinieku - sākotnēji smagi bruņots jātnieks Rietumeiropā un Centrāleiropā. Plašākā nozīmē pie bruņniecības piederēja visi laicīgie feodāļi (kuri praktiski visi paši piedalījās karadarbībā), bet šaurākā - zemes kungu vasaļi, kuru pamatpienākums bija militārais dienests sizerena labā tā karadraudzē - zvērot uzticību vasalis sniedza sizerenam roku, un ar to pašu roku senjors vasalim savukārt sniedza zemes lietošanas aktu jeb benefīciju. Sākotnēji bruņinieku pienākums bija personiski piedalīties sava senjora karaspēkā, vēlāk viņi ieguva tiesības savā vietā sūtīt bruņotu jātnieku. Vislielākā loma bruņiniekiem bija XII-XV gs, taču jau XVI gs., parādoties pastāvīgām armijām un uguns šaujamieročiem un regulārajām armijām, tie pamazām zaudēja savu militāro nozīmi.
- 2. Bruņinieks (an. knight, kr. рыцарь) - XV-XVII gs. izveidojusies dižciltīgo kategorija, sizerena vasalis, no smagi bruņotajiem jātniekiem evolucionējušas sociālas kategorijas piederīgais, kura senči ieguvuši dižciltību un lēni ar militāro dienestu.. XV.–XVI. gs. gaitā bruņinieku dzimtas, izveidoja bruņniecību kā slēgtu kārtas korporāciju.
Skat. arī: bruņas, bruņniecības sols, bruņniecības matrikula, bruņinieku turnīrs, žandarms
XIII gs. pirmā puse
zirga aprīkojums, XIII gs. pirmā puse
XIII gs. vidus
XIII gs. otrā puse
XIV gs. pirmā puse
zirga aprīkojums XIV gs.
XIV gs. vidus
XIV gs. otrā puse
XV gs. pirmā puse
XV gs. vidus
XV gs. otrā puse
XV gs.
XVI gs. pirmā puse
XVI gs. vidus
XVI gs. otrā puse
XVI gs. beigas
