Mongoļu armija
Mongoļu impērijas armija - mongoļu impērijas bruņoto spēkus XIII-XIV gs. veidoja nomadu cilšu zemessardze un augstākās aristokrātijas karadraudzes, ko sasauca kopā nepieciešamības gadījumā. Katrs jātnieks uz karu ieradās, bruņots ar loku, 30 bultām un vairogu. Bruņas bija tikai komandieriem. Karaspēks organizēts pēc decimālās sistēmas: desmiti, simti, tūkstoši (komanē [[tūkstošnieks" - Minggan-u Noyan) un tumeni (komandē tumena noijons - Tumetu-iin Noyan). Uz katriem 2 jātniekiem bija viens rezerves zirgs, uz katriem desmit karavīriem bija jābūt teltij, 2 lāpstām, cērtei, sirpim, zāģim, cirvim, simts adatām, katlam, virves ritulim. Par individuālo disciplīnas pārkāpumu tika sodīts viss desmits, par desmita pārkāpumu - viss simts utt., kas nodrošināja dzelzs disciplīnu.
- Barungars - mongoļu armijas labais spārns (arī teritorijas labā, rietumu puse);
- Džungars - mongoļu armijas kreisais spārns (arī teritorijas kreisā, austrumu puse).
mongoļu vīrietis ziemas apģērbā pie nastu nesējiem kamieļiem
mongoļu apmetne (1210.-1260.)
mongoļu apmetne ap 1220.
smagās kavalērijas virsnieks, sturmējot ķīniešu pilsētu (1210.-1276.).
mongoļu vieglais jātnieks karagājienā senkrievu zemēs (ap 1223.)
virsnieks dod pavēli uzbrukt (ap 1240.)
smagais jātnieks kaujā pie Lignicas (1241.)
