Kazaņas haniste
No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 7. novembris, plkst. 10.16, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Kazaņas haniste (kr. Казанское ханство) - feodāla nomadu valsts Volgas-Kamas baseinā laikā no 1438. līdz 1552. gadam. Izveidojās, sabrūkot Zelta ordai, senās bijušās bulgāru hanistes zemēs. Galvaspilsēta Kazaņa. Augstākā valsts vara bija hana rokās, kurš to realizēja, kopā ar padomdevēju institūciju - Divanu. Par dienestu tika piešķirta zeme, savukārt vasaļa pienākums bija dot zināmu karavīru skaitu hanam. Iedzīvotāju lielākā daļa - brīvie nomadi lopkopji, - maksāja jasaku u.c. nodevas. Bija arī dzimtļaudis un vergi no karagūstekņu vidus. Laikā no 1481. līdz 1521. gadam bija Maskavas lielkņazistes vasaļvalsts, bet no 1524. gada - Osmaņu impērijas vasaļvalsts. 1552. gadā Maskavas cariste ieņēma Kazaņu un Kazaņas haniste beidza pastāvēt.
Atsauces un paskaidrojumi
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 58. lpp.
