Grīnevaldi
fon Grīnevaldi (vc. von Grünewaldt, Gruenewaldt, kr. фон Грюневальдт) - vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir bruņinieks Francis fon Grīnevalds, kurš minēts kā vasalis un muižu īpašnieks Igaunijā 1531. gadā. 1745. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas, 1818. gadā - Vidzemes, 1840. gadā - Kurzemes bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas kavalērijas ģenerālis, Krievijas impērijas Valsts padomes loceklis Morics fon Grīnevalds (Moritz Reinhold von Grünewaldt, kr. Родион (Мориц Рейнгольд) Егорович Гринвальд, 1797-1877); Igaunijas ģenerālgubernators (1842-1858) Johans fon Grīnevalds (Иоганн Христоф фон Грюневальд); paleontologs Morics fon Grīnevalds (Moritz von Grünewaldt, Мориц Оттонович Грюневальд, 1827-1873); kavalērijas ģenerālis, ģenerāladjutants Arturs fon Grīnevalds (Arthur Otto Moritz von Gruenewaldt, kr. Артур Александрович фон Гринвальд, 1847-1922); mākslinieks Morics fon Grīnevalds (Moritz Otto Robert von Grünewaldt, 1870-1933).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Tīnūžu u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Baron Georg von Wrangel. Genealogie des baltischen Geschlechts von Grünewaldt. - Reval, 1913
