Pāleni
fon der Pāleni (von der Pahlen, kr. фон дер Пален) - sena vācbaltiešu muižniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, Krievijas impērijas Kurzemes un Vidzemes guberņās. Pirmie Pāleni Livonijā ieradušies XIII gs. beigās, XIV gs. sākumā kā Turaidas fogts minēts Johans Pāle (Johannes de Pala). 1778. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā (1833. gadā matrikulā ierakstīti arī fon der Pāleni baroni Astravi), 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā (gan fon der Pāleni, gan atsevišķi vēl arī fon der Pāleni no Podes), Sāmsalas (1907. gadā baroni fon der Pāleni) un Igaunijas (fon der Pāleni no Podes un von der Pāleni fon Astravi, 1908. gadā - grāfi fon der Pāleni, 1909. gadā - baroni fon der Pāleni) bruņniecības matrikulās.
1679. gadā Zviedrijas karalis vienam no fon der Pālenu dzimtas atzariem piešķīra Astravas brīvkungu titulu. Kopš 1798. gada arī Krievijas impērijas baroni. 1799. gadā Peters fon der Pālens kļuva par Krievijas impērijas grāfu. 1755. un 1865. gados lielākā daļa fon der Pālenu dzimtas locekļu saņēma Krievijas impērijas baronu titulus.
Vairākas līnijas:
- baroni fon der Pāleni fon Astravi (von der Pahlen Baron von Astrau)
- fon der Pāleni no Podes (von der Pahlen a. d. H. Podis)
- baroni fon der Pāleni
- grāfi fon der Pāleni
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes gubernators (1797) Peters fon der Pālens; kavalērijas ģenerālis, grāfs Pauls Kārlis Ernsts Vilhelms Filips fon der Pālens (1775-1834); kavalērijas ģenerālis, ģenerāladjutants grāfs Peters fon der Pālens (1777-1864); diplomāts (vēstnieks ASV, Brazīlija un Bavārijas karalistē), īstenais slepenpadomnieks, Valsts padomes loceklis, Novorosijskas ģenerālgubernators grāfs Fridrihs Aleksandrs fon der Pālens (1780-1863); kavalērijas ģenerālis, Vidzemes gubernators (1830–1845) Karls Magnuss fon der Pālens barons fon Astravs (1779-1863); Baltijas dzelzceļa sabiedrības dibinātājs Aleksandrs barons fon der Pālens (1819-1895); ģenerālis, Pleskavas gubernators, tieslietu ministrs, Valsts padomes loceklis grāfs Konstantīns fon der Pālens (1833-1912); Rietumkrievijas kara politiskās padomes priekšsēdētājs grāfs Konstantīns fon der Pālens; mineralogs un paleontologs Aleksis fon der Pālens (1850-1925); ģenerālleitnats, virsnieks Ziemeļrietumu brīvprātīgo armijā grāfs Aleksis fon der Pālens (1874-1938); Valsts padomes loceklis, politiķis Pauls fon der Pālens (1862–1942); matemātiķis, astronoms barons Emanuels fon der Pālens (1882-1952).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Pāles jeb Dikļu (Sepkull), Kaucmindes, Lieliecavas (Groß-Eckau), Pāces, Pamūšas (Pommusch), Kalnamuiža, Ceraukstes, Vietalvas, Mēdzūlas (Meslou, Meßlaw, Meselau, Mehdsaule), Boju, Lielauces (Groß-Autz) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Lancmanis I. Iecavas muiža. Groß-Eckau. - Rundāles pils muzejs, 2001. - 72 lpp.
