Pāleni
fon der Pāleni (von der Pahlen, kr. фон дер Пален) - sena līvu (pēc citas leģendas, prūšu no Pomerānijas) izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, Krievijas impērijas Kurzemes un Vidzemes guberņās. Kā arhibīskapa vasaļi un bruņinieki avotos parādās jau XIII gs. beigās. XIV gs. sākumā kā Turaidas fogts minēts Johans Pāle (Johannes de Pala). 1778. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā (1833. gadā matrikulā ierakstīti arī fon der Pāleni baroni Astravi), 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā (gan fon der Pāleni, gan atsevišķi vēl arī fon der Pāleni no Podes), 1907. gadā – Sāmsalas (baroni fon der Pāleni) un Igaunijas (fon der Pāleni no Podes un von der Pāleni fon Astravi, 1908. gadā - grāfi fon der Pāleni, 1909. gadā - baroni fon der Pāleni) bruņniecības matrikulās.
1679. gadā Zviedrijas karalis vienam no fon der Pālenu dzimtas atzariem piešķīra Astravas brīvkungu titulu. Kopš 1750. gada Krievijas impērijas dokumentos tiek dēvēti par baroniem. 1799. gadā Peters fon der Pālens kļuva par Krievijas impērijas grāfu. 1755. un 1865. gados lielākā daļa fon der Pālenu dzimtas locekļu saņēma Krievijas impērijas baronu titulus.
Vairākas līnijas:
- baroni fon der Pāleni fon Astravi (von der Pahlen Baron von Astrau)
- fon der Pāleni no Podes (von der Pahlen a. d. H. Podis)
- baroni fon der Pāleni
- grāfi fon der Pāleni (Grafen von der Pahlen)
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes gubernators (1797) Peters fon der Pālens; kavalērijas ģenerālis, kara ar Napoleonu varonis, grāfs Pauls fon der Pālens (Paul Carl Ernst Wilhelm Philipp von der Pahlen, kr. Павел Петрович фон дер Пален, 1775-1834); kavalērijas ģenerālis, ģenerāladjutants grāfs Peters fon der Pālens (1777-1864); diplomāts (vēstnieks ASV, Brazīlija un Bavārijas karalistē), īstenais slepenpadomnieks, Valsts padomes loceklis, Novorosijskas ģenerālgubernators grāfs Fridrihs Aleksandrs fon der Pālens (Graf Friedrich Alexander von der Pahlen, kr. граф Фёдор Петрович Пален, 1780-1863); kavalērijas ģenerālis, Vidzemes gubernators (1830–1845) Karls Magnuss fon der Pālens barons fon Astravs (1779-1863); Baltijas dzelzceļa sabiedrības dibinātājs Aleksandrs barons fon der Pālens (1819-1895); ģenerālis, Pleskavas gubernators, tieslietu ministrs, Valsts padomes loceklis grāfs Konstantīns fon der Pālens (Graf Konstantin von der Pahlen, 1833-1912); Rietumkrievijas kara politiskās padomes priekšsēdētājs grāfs Konstantīns fon der Pālens (Graf Konstantin von der Pahlen, kr. Константин Констанович Пален, 1861-1923); mineralogs un paleontologs Aleksis fon der Pālens (1850-1925); ģenerālleitnats, virsnieks Ziemeļrietumu brīvprātīgo armijā grāfs Aleksis fon der Pālens (Graf Alex von der Pahlen, kr. Aлексей Петрович Пален, 1874-1938); Valsts padomes loceklis, politiķis Pauls fon der Pālens (Paul von der Pahlen, 1862–1942); matemātiķis, astronoms barons Emanuels fon der Pālens (Emanuel Baron von der Pahlen, kr. барон Эмануэль Анатольевич фон дер Пален, 1882-1952).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Pāles jeb Dikļu (Sepkull), Kaucmindes (Kautzmünde), Lieliecavas (Groß-Eckau), Pāces (Pahzen), Pamūšas (Pommusch), Kalnamuiža (Hofzumberg), Ceraukstes (Zerrauxt), Vietalvas (Fehteln), Mēdzūlas (Meslou, Meßlaw, Meselau, Mehdsaule), Boju (Bojen), Lielauces (Groß-Autz) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Lancmanis I. Iecavas muiža. Groß-Eckau. - Rundāles pils muzejs, 2001. - 72 lpp.
- Graf Paul von der Pahlen. Aufzeichnungen. / Herausgeber “Vereinigte Kurländische Stiftungen“ im Auftrag der Kurländischen Ritterschaft. – Bad Neuenahr-Ahr weiler: Warlich Druck Ahrweiler GmbH, 2001. – 126. S.: il. – (Kurland.)
Resursi internetā par šo tēmu
- Stikāne V. Vidzemes bruņinieku Koškilu un Pālenu dzimtu vēsture. - turaida-muzejs.lv
- Pālenu medību muiža - palenaapartamenti.lv
