Alkabala
Alkabala (sp. alcabala; no ar. al qabála - "vērtība") - XIII-XIX gs. preces pievienotās vērtības nodoklis Kastīlijā, vēlāk Spānijā un tās kolonijās. Atkarībā no laika un vietas: 5-14% no preces vērtības. Kā pastāvīgs nodoklis 5% apmērā no preču vērtības karaļa kases labā ieviests 1349. gadā (līdz tam šāds nodoklis pastāvēja lielā daļā pilsētu, un tika iekasēts pilsētas kases labā). 1491. gadā t.s. "Alkabalas žurnālā" (Cuadernos de alcabalas) tika precīzi reglamentēts nodokļa apjoms atkarībā no situācijas un tā iekasēšanas kārtība. Nodoklis neattiecās uz pūru, mantojumu, zemes renti, ēku īri, aizdevuma procentiem. Ar laiku atbrīvošana no šī nodokļa ieājās kā monarha labvēlības zīme, bez tam nodokli pārstāja iekasēt no atsevišķām preču kategorijām (sākumā grāmatas, mūļi, mājputni, Filipa II laikā - ieroči un virkne ekonomiski nenozīmīgu preču veidu). Pieaugot valsts kases vajadzībām, arī alkabala sāka pieaugt, XVII gs. sasniedzot 14% apjomu. Atcelts 1845. gadā.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 205. lpp.
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., 160. lpp.
