Angļu-maratu kari
No ''Vēsture''
Versija 2016. gada 11. septembris, plkst. 08.24, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Angļu-maratu kari (an. Anglo-Maratha Wars, vc. Marathenkrieg, kr. Англо-маратхские войны) – militāro konfliktu virkne XVIII-XIX gs. starp angļu Ostindijas kompāniju un Maratu valstu konfederāciju Indijas rietumos.
- Pirmajā maratu karā (an. First Anglo-Maratha War, vc. Erster Marathenkrieg, kr. Первая англо-маратхская война, 1775-1782) Kompānija iejaucās Maratas iekšējās jukās - pretendentu cīņā par troni, - un karadarbības izskaņā anektēja Solsetas salu (an. Salsette Island) un Baseinas ostu (mūsd. Vasai–Virar).
- Otrajā maratu karā (kr. Вторая англо-маратхская война, 1803-1805) Kompānija atkal iejaucās Maratas iekšējās jukās: sakautais pešva Badži Rao (Baji Rao II1775-1851) pēc sakāves pilsoņu karā bēga uz Kompānijas teritoriju, kur parakstīja Baseinas vienošanos, saskaņā ar kuru Marata kļuva par Kompānijas protektorātu apmaiņā pret militāro palīdzību. Karā marati zaudēja lielu daļu savu teritoriju (t.sk. Deli) un bija spiesti sevi atzīt par Kompānijas vasaļiem.
- Trešajā maratu karā (1817-1818) Kompānija pilnībā anektēja lielāko daļu maratu teritorijas. Relatīvu suverenitāti saglabāja vien Satara un daļēji Radžastānas zemes.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 252. lpp.
