Berensi
No ''Vēsture''
Versija 2016. gada 14. novembris, plkst. 10.45, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
fon Berensi (vc. Berens, kr. Беренсы) - vācu izcelsmes (no Rostokas) patriciešu un muižniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas provincēs u.c.
Dzimtas aizsācējs it kā bijis Rostokas aldara Hansa Berensa dēls Hanss Heinrihs, kurš 1653. gadā apmetās uz dzīvi Rīgā, 1691. gadā kļuva par rātskungu, saskaņā ar Zviedrijas karalistes likumu iegūstot tiesības uz dižciltību un ģerboni. XVIII gs. Berensi sadalījās četrās līnijās:
- Vecākā, Rīgas tirgotāju līnija;
- Maskavas netitulēto muižnieku līnija (Беренсы): Hansa Heinriha mazdēls majors Ādams Heinrihs (1742.-1787.), kam piederēja pulvera manufaktūras Obuhovā un Kļazmā, 1785. gadā saņēma Krievijas impērijas dižciltību, 1791. gadā arī viņa pēcteči tika ierakstīti Maskavas guberņas marikulā, bet 1853. gadā - Jaroslavskas guberņas matrikulā;
- Vidzemes muižnieku līnija fon Berensi (von Berens): 1786. gadā Hansa Heinriha mazmazdēls Melhiors Gotfrīds, Fēgezakholmas muižas īpašnieks, saņēma Krievijas impērijas dižciltību, bet 1797. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā kā fon Berensi no Zelgauskas nama (von Berens a.d.H. Selgowsky); šai līnijai piederēja īpašumi Vidzemē: Vējzaķsalas (Vegesacks Hof, Vegesacksholm, 1786-1806), Zelgauska (Selgowsky, 1792-1849), Bērzaune (Bersohn, 1842-1910), Lauteres (Lauternsee, 1856-1859), Lazdona (Alt-Lasdohn, 1857-18...), Lode (Lodenhof, 1835-1842), kā arī Vīksele pie Tukuma (Wiexeln, 1910.-1920.) u.c. muižas.
- Portugāles līnija, ko aizsāka Johana fon Berensa dēls Ābrams fon Berenss (Abraham Arent von Berens, 1762-1821).
Šķiet, dzimta nav asinsradniecībā ar Berensiem fon Rautenfeldiem
Literatūra par šo tēmu
- Владимир фон Беренс. Беренсы и фон Беренсы: Русский дворянский род Остзейского происхождения. - ВИРД: СПб., 2006. - 36 с.
