Štakelbergi
fon Štakelbergi (von Stackelberg, kr. фон Стакельберги, Штакельберги) – sena vācu izcelsmes (Saksija Anhalte) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Piltenes apgabalā, Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Livonijā pirmo reizi avotos minēts Tērbatas bīskapa vasalis Henrihs Štakelbergs (Henricus de Stackelberg) 1306. gadā. 1840. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1747. gadā – Vidzemes bruņniecības matrikulā, 1741. gadā – (Stackelberg a.d.H. Feckerort Thomel Rotziküll und Piddull) Sāmsalas bruņniecības matrikulā, 1746. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā. Tērbatas fogta Petera fon Štakelberga (Peter von Stackelberg, ?-1545) pēcteči sadalījušies četros pamatzaros - Štakelbergi no Kaveras-Kreichofas (von Kawer-Kreuzhof), Štakelbergi no Kambijas-Izenhofas (von Camby-Isenhof), Štakelbergi no Memskules-Pidulas (von Memskul-Piddul), Štakelbergi no Oldenhornas-Halinapas (von Oldenhorn-Hallinap), - kas, savukārt, saskaldīti 28 atsevišķās līnijās jeb namos, apmetās Vidzemē, Igaunijā, Zviedrijā, Somijā un Iekškrievijā. No tām trīs līnijas laika gaitā tika titulētas:
- baroni Štakelbergi – cēlušies no Zviedrijas ģenerālmajora Karla fon Štakelberga (Karl Adam von Stackelberg, 1669-1749), kurš 1714. gadā līdz ar pēctečiem saņēmis Zviedrijas karalistes brīvkunga titulu;
- baroni Štakelbergi – cēlušies no Zviedrijas ģenerālfeldmaršala Berndta fon Štakelberga (Berndt Otto von Stackelberg, 1662-1734), kurš 1727. gadā līdz ar pēctečiem saņēmis Zviedrijas karalistes brīvkunga titulu;
- grāfi Štakelbergi – cēlušies no imperatora galma kambarkunga Reinholda fon Štakelberga (Reinhold Jochann von Stackelberg), kurš 1786. gadā līdz ar pēctečiem saņēmis Sv. Romas impērijas grāfa titulu (šis dzimtas atzars XIX gs. vidū izmira, un 1874. gadā ar imperatora ukazu grāfa tituls tika nodots grāfa Edvarda Reinholda fon Štakelberga znotam Konstantīnam Ungern-Štebergam).
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas diplomāts, grāfs Otto fon Štakelbergs (Otto Magnus von Stackelberg, kr. Отто Магнус фон Штакельберг, 1736-1800); Krievijas diplomāts, grāfs Gustavs fon Štakelbergs (Gustav von Stackelberg, kr. Густав Оттонович фон Штакельберг, 1766-1850); artilērijas ģenerālis, rakstnieks, grāfs Ernsts fon Štakelbergs (Ernst von Stackelberg, kr. Эрнест Густавович фон Штакельберг, 1813-1870); Vidzemes landrāts (1836-1854), Baltijas Vēstures un senatnes biedrības dibinātājs un līdzdirektors (1843-1861), ceļotājs, grāmatu izdevējs un latviešu grāmatniecības attīstītājs Reinholds fon Štakelbergs (Reinhold Alexander von Stackelberg, 1797-1869); Vidzemes apriņķa tiesas asesors (1785), Vidzemes galma tiesas asesors (1803), titulārpadomnieks barons Karls fon Štakelbergs (Karl Gustav von Stackelberg); rakstniece Kamilla fon Štakelberga; Krievijas flotes viceadmirālis Olafs fon Štakelbergs (Ferdinand Olaf von Stackelberg, kr. Олаф Романович фон Штакельберг, 1818-1903); viceadmirālis barons Ēvalds fon Štakelbergs (Ewald von Stackelberg, kr. Эвальд Антонович фон Штакельберг, 1847-1909); ekonomists barons Heinrihs fon Stakelbergs (Heinrich Freiherr von Stackelberg, 1905-1946); entomologs Aleksandrs fon Štakelbergs (Alexander von Stackelberg, kr. Александр Александрович Штакельберг, 1897-1975); Vācijas Austrumu ministrijas aktīvās propagandas grupas vadītājs, pēc kara tirgus un sabiedriskās domas izpētes institūtu EMNID dibinātājs un vadītājs Karls fon Štakelbergs (Karl Georg von Stackelberg, 1913-1980).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Delšava (Štakelberga, Reitera - Delschausche Gelegenheit, Reutershof), Arakstes (Araksti, Herkelshoff), Eriņu (Häringshof), Rozēnu (Koddiachhof) u.c. muižas, kā arī aptuveni 60 muižas Igaunijā.
Literatūra par šo tēmu
- Constantin und André von Stackelberg und Helnmut Muskat. Die Stackelberg in Wandel der Jahrhunderte. -C.A. Starke: Linburg (Lahn), 1968
