Austroungārijas impērija
| |
| pastāv: | 1867.-1918. g. |
| galvaspilsēta: | Vīne |
| imperators |
|
| |
Austrijas un Ungārijas ūnija, literatūrā dēvēta par Austroungārijas impēriju (vāc. Österreich-Ungarn), jeb oficiāli Reihsrātē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv. Stefana Ungārijas kroņa zemes (vāc. Die im Reichsrat vertretenen Königreiche und Länder und die Länder der heiligen ungarischen Stephanskrone, ung. A birodalmi tanácsban képviselt királyságok és országok és a magyar Szent Korona országai) - reālūnija, kas izveidojās 1867. gadā, vienojoties Austrijas impērijai jeb Cisleitānijai: Augšaustrijas erchercogiste (Erzherzogtum Österreich ob der Enns), Lejasaustrijas erchercogiste (Erzherzogtum Österreich unter der Enns), Bohēmijas karaliste (Königreich Böhmen), Dalmācijas karaliste (Königreich Dalmatien), Galīcijas un Lodomērijas karaliste (Königreich Galizien und Lodomerien), Bukovinas hercogiste (Herzogtum Bukowina), Karintijas hercogiste (Herzogtum Kärnten), Krainas hercogiste (Herzogtum Krain), Zalcburgas hercogiste (Herzogtum Salzburg), Silēzijas hercogiste (Herzogtum Schlesien), Štīrijas hercogiste (Herzogtum Steiermark), Morāvijas markgrāfiste (Markgrafschaft Mähren), Tiroles grāfiste (Gefürstete Grafschaft Tirol), Austrijas piejūra jeb Triestes apgabals (Küstenland), Forarlbergas apgabals (Vorarlberg), - un Ungārijas karalistei jeb Transleitānijai: Ungārijas karaliste (ung. Magyar Királyság), Dalmācija, Horvātija, Slovenija, Transilvānija u.c. novadi. Ūniju pārvaldīja Austrijas imperators, kurš vienlaukus bija arī Ungārijas karalis. Monarha varu formāli ierobežoja Austrijas Reihsrāts un Ungārijas Seims. Kopējas konstitūcijas nebija. Likumdošanas vara piederēja t.s. delegācijām (60 pārstāvji no Reihsrāta un tikpat daudz no Seima). Kopīgas bija ārlietas, finanses, jūras un kara lietas. Tika likvidēta 1918. gadā pēc sakāves 1. Pasaules karā.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 64.-65. lpp.
