Veršoveci-Sekerki un Zedšici

fon Vršoveci-Sekerki un Zedšuci (von Wrschowetz-Sekerka und Sedschütz) – sena čehu izcelsmes (Bohēmija) bruņniecības dzimta poļu, vācu zemēs un tās vācbaltiešu atzars Piltenes apgabalā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās.

Vršoveci (avotos uzvārds dažādos laikos tiek rakstīts dažādi: Wrchowez, Wrschowetz, Werschowitz, Warschowitze, Warsz, Wersch, Werschowetz, Wersewitz, Wersowitz, Werssowitz, Wrsch = Fischreuse, Wreschowitz, Wřesowitz, Wretschko, Wrschowitz, Wrssowre, Wrzessowitz) ir viena no senākajām čehu bruņniecības dzimtām, kas savu izcelsmi atvasina no leģendārā Verša (Wersch, Wirsch, Warsz), tikpat leģendāro čehu pirmstēvu Leha (Lech) un Čeha (Czech) līdzgaitnieka, ar kuriem kopā VII gs. ieradies Bohēmijā no Dalmācijas. XI gs. dzimtas pamatlīnija iekšējā karā ar hercogu Svjatopolku (Herzog Svatopluks II) tika izkauta, taču izdzīvoja tās atzars Silēzijā (Zedšucē), virkne dzimtas pārstāvju bēga uz Ungāriju un Saksiju.

1841. gadā dzimta līdz ar citām Piltenes bruņniecības dimtām ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.