Igelštrēmi
fon Igelštrēmi (vc. von Igelström, kr. фон Игельштром, Игельстрём) - vācbaltiešu muižniecības dzimta zviedru Vidzemē, Polijā (Saksijas kūrfirsta galmā), Krievijas impērijas Vidzemes guberņas igauņu daļā un Igaunijas guberņā. Dzimtas aizsācējs ir Zviedrijas pulkvedis Haralds Bengsons (Harald Bengtson, 1604-1678), kurš 1632. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā, saņēma ģerboni un uzvārdu Igelštrēms, kā arī vairākas muižas (Wallikolta, Jermala, Taubenhoff) Tartu apkaimē. Viņa mazmazdēli Devenu (Dewen) kungs Haralds (?-1760), Dzelzavas (Selsau) kungs Otto (?-1751) un Kereveres (Kerrafer) kungs Gustavs (?-1771) 1739. gadā no Polijas karaļa saņēma baronu titulu. 1747. gadā baroni ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā (1798. gadā - arī grāfi), bet 1806. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā. 1792. gadā Krievijas sūtnim Stokholmā un Varšavā Otto (Gustav Otto Andreas von Igelstrom; 1737-1823) un tā brālim dāvāja Sv. Romas impērijas grāfa titulu (Vidzemes vēsturē viņš iegājis kā aktīvs zemnieku emancipācijas atbalstītājs, kurš jau 1802. gadā atbrīvoja visus savus dzimtcilvēkus Jaungulbenes zemēs).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Devenu (Dewen), Igelštrēmu (Igelströmhof, Torņakalns, Rīgā), Dzelzavas (Selsau), Jaungulbenes (Neu-Schwanenburg), Drūjas, Vabinas u.c. muižas.
