Kolaboracionisms
- Kolaboracionisms (no fr. collaboration - "līdzdarbība/sadarbība"; an. collaborationism, vc. Kollaboration, kr. коллаборационизм) - brīvprātīga stāšanās okupētājas valsts kalpībā ideoloģijas vai valsts iekārtas pievilcības, kā arī savtīgu apsvērumu dēļ.
- Kolaborācija - brīvprātīga vai arī piespiedu sadarbība ar okupācijas varu, kuras pamatā ir valstiskuma saglabāšanas ideja.
Visbiežāk šo terminu rašanos saista ar atsevišķu franču sadarbību ar okupantiem Prūsijas okupētajā Ziemeļfrancijā 1871.–1873. gadā; cits skaidrojums to saista ar atsevišķu spāņu sadarbību ar Ibērijas pussalu okupējušo Napoleona armiju 1807.–1814. gadā. Par kolaborāciju/kolaboracionismu Latvijā var runāt: 1) Latvijas teritorijas okupācijas apstākļos, ko īstenoja Vācijas militārā vara 2. pasaules kara laikā; 2) PSRS īstenotās okupācijas laikā 1940.–1941. gadā, laika posmā no Otrā pasaules kara beigām līdz 50. gadu otrajai pusei (kamēr ritēja bruņota pretošanās), kā arī pēc 1989. gada 31. maija Latvijas Tautas frontes Domes valdes aicinājuma un līdz pilnīgai neatkarības atjaunošanai. Sadarbība ar PSRS varu aneksijas periodā nav uzskatāma par kolaborāciju.
Literatūra par šo tēmu
- Littlejohn David. The Patriotic Traitors: A History of Collaboration in German-Occupied Europe, 1940-45. - William Heinemann Ltd.: London, 1972., ISBN 0-434-42725-X
- Kitson Simon. The Hunt for Nazi Spies, Fighting espionage in Vichy France. - University of Chicago Press: Chicago, 2008
Resursi internetā par šo tēmu
- Latvieši un kolaboracionisms: jautājumu vairāk nekā atbilžu - gulags.wordpress.com
- Pretošanās nacistu režīmam un kolaboracionisms - uzdevumi.lv
- Strenga Gustavs. Kolaboracionisms un kolektīvā amnēzija. - politika.lv
- Daina Bleiere. Par kolaborāciju: definīcijas, klasifikācija, pielietojamība vācu un padomju okupācijas pētniecībā Latvijā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. Nr.2., 2014.
