Rīgas guberņa
Rīgas guberņa (kr. Рижская губерния, vāc. Rigaer gouvernement, angl. Riga Governorate) - pēc Vidzemes iekļaušanas Krievijas impērijā, 28.07.1713. izveidota administratīvi teritoriāla vienība (guberņa), kurā ietilpa Rīgas, Cēsu, Pērnavas un Sāmsalas apriņķi, Smoļenskas province (1719. gada oktobrī Smoļenskas provinci no guberņas atdalīja) un Rēveles guberņa. 1722. gadā Rīgas guberņai pievienoja Tērbatas apriņķi, Saskaņā ar 1775. gada guberņu likumu Rīgas guberņa tika iedalīta 9 apriņķos – Rīgas, Cēsu, Valkas, Valmieras, Pērnavas, Vīlandes, Veravas, Tērbatas un Sāmsalas. Tajā tika ieviests ģenerālgubernatora amats (visām 3 Baltijas guberņām kopīga augstākā amatpersona, šis amats tika likvidēts 1876. g. līdz ar Baltijas novada autonomiju), kura uzdevums bija augstākā uzraudzība pār guberņu un tiesības komandēt tajā izveidoto karaspēku, bet praktiskā civilās pārvaldes vara palika gubernatoram. 1783. gadā guberņai pievienoja Slokas novadu. Tā padomdevēja organizācija bija landrātu kolēģija, ko Baltijā sarunvalodā dēvēja par "valdību". Gubernators saskaņojot ar landrātu kolēģiju izdeva rīkojumus ar likuma spēku, ko sauca par "patentiem", kam bija likuma spēks guberņas teritorijā. 1783. gada 3. jūlijā Rīgas guberņa tika likvidēta, tās vietā izveidojot Rīgas vietniecību.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 67. lpp.
