Nacionālais konvents
No ''Vēsture''
Versija 2008. gada 21. decembris, plkst. 10.50, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (→Resursi internetā par šo tēmu)
'Nacionālais konvents (fr. Convention nationale) - otrā satvesrsmes sapulce Lielās franču revolūcijas laikā (21.09.1792.-26.10.1795.). 749 deputāti, kas savas darbības laikā pieņēma 15 414 dekrētus. Savā pirmajā sēdē Nacionālais konvents pasludināja Francijas karalisti par republiku. 1793. gada janvārī Nacionālais konvents apsūdzēja karalisko ģimeni valsts nodevībā un piesprieda tai nāvessodu, ko izpildīja 1793. gada 21. janvārī, ar ko aizsāka terora kā pārvaldes metodes pielietošanu iekšpolitikā. 1794. gada 27. jūlijā jakobīņu vairākums Nacionālajā konventā tika likvidēts bruņota apvērsuma ceļā un, saskaņā ar 1795. gadā pieņemto jauno Francijas konstitūciju, par augstāko likumdevēju institūciju kļuva Likumdošanas korpuss.
Nosaukums citās valodās:
- vāciski: Nationalversammlung
- angliski: National Assembly
- krieviski: Национальное собрание
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 78. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Séance du mardi 25 septembre 1792 - Attaques contre Robespierre, Danton, Panis et Marat soupçonnés de vouloir "détruire la liberté et instaurer la dictature et le triumvirat".
- Page sur la Convention nationale - sur le site La Révolution Française.
