Teokrātija
No ''Vēsture''
Versija 2008. gada 26. decembris, plkst. 21.46, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Teokrātija (gr.θεοκρατία no θεος, Theos - Dievs un κρατειν, krateio - vara; angl. theocracy, fr. Théocratie, vāc. Theokratie, kr. теократия) - valsts pārvaldes forma, kurā par vienīgo augstākās varas nesēju postulēts Dievs, bet viņa vārdā valda tā garīdzniecība, pamatojoties uz reliģijas normām un dogmām. Šāda tipa valstis bijušas Senā Ēģipte, Senā Ķīna, Senā Izraēla, arābu Kalifāts, Tibeta, Vatikāns, Minsteres republika, Ženēvas republika u.c. Jānorāda, ka garīdzniecības rokās esoša laicīga vara nebūt nenozīmē teokrātiju, piemēram, Rīgas arhibīskapiju vadīja arhibīskaps un domkungi, taču teritorijas sizerens bija Vācu nācijas Sv. Romas impērijas imperators, t.i. tā bija klasisks feodāls valstisks veidojums.
Ieteicamā literatūra
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992., 338. lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 36. lpp.
- Ankerl, Guy. Global communication without universal civilization. INU societal research, vol. 1: Coexisting contemporary civilizations: Arabo-Muslim, Bharati, Chinese, and Western. Geneva: INU Press. 2000, ISBN 2-88155-004-5.
- Kevin Phillips: American Theocracy. The Peril and Politics of Radical Religion, Oil, and Borrowed Money in the 21st Century. - Viking Books, März 2006. - ISBN 0-67003-486-X
- Erkens, Franz-Reiner. Herrschersakralität im Mittelalter. von den Anfängen bis zum Investiturstreit. - Kohlhammer: Stuttgart, 2006
- Marcel Pacaut. La Théocratie. L'Église et le Pouvoir au Moyen Âge. - Desclée: Paris, 1989, rééd. 2002
Resursi internetā par šo tēmu
- Значение слова "Теократия" в Большой Советской Энциклопедии
- Библейский Уголовный Кодекс - Калвинизм
- Жильбер Дагрон. Восточный цезаропапизм
- Yanki Tauber. Is Judaism a Theocracy?
- Mark Lilla: The Politics of God ("New York Times", 19. August, 2007.
