Anarhisms
Anarhisms (no sengr. an arche - "bezvaldība") - politiska ideoloģija, kas par augstāko ideālu uzskata indivīda brīvību un noliedz valsts kā piespiedu varas nepieciešamību: sabiedrībai nav vajadzīga ne valdība, ne likumi, ne policija, ne kāda cita indivīdu apspiedoša vara, tai būtu jābūt brīvai visu tās locekļu apvienībai. Valstij, kas nenodrošina iedzīvotājiem minimālu iztikšanu un sociālo palīdzību, līdzīgas iespējas veidot savu dzīvi, izraisa karus, kontrolē, ierobežo indivīdu un konfiscē lielāko daļu cilvēku darba augļu, nav jēgas - tā vajadzīga pati sev, nevis pavalstniekiem. Attiecīgi anarhisms ir opozīcija visām izpausmēm, kas ir saistītas ar kāda kundzību pār citu. Idejas rašanās konstatējama jau XVIII-XIX gs. mijā (sk. Gudvins), taču konceptuāli kā politsisks strāvojums izveidojās XIX gs. otrajā pusē Rietumeiropā, kad anarhisma idejas kopsavilka un noformulēja Štirners, Prudons, Bakuņins. Mūsdienās pastāv dažādi anarhisma virzieni - anarhokomunisms, anarhosindikālisms, anarhofeminisms, anarhopacifisms, u.c., - atšķirības starp tiem ir tajā, kādu attiecīgā virziena piekritēji iztēlojas vēlamo sabiedrības modeli un ceļu uz to.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 16. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Nepareizie priekšstati par anarhismu. / Tulkots no: Sam Dolgoff. A Memoir. Refract Publications, 1986
- Kaža J. Birka: Anarhisms.
- Смирнов И.П. Мирская ересь (психоантропологические заметки о философии анархизма). / Человек человеку - философ. - Алетейя, СПб., 1999, с. 297-327.
- Блэк Б. Анархизм и другие препятствия для анархии. / Анархизм и другие препятствия для анархии. - Гилея, Москва, 2004, с. 74-77.
- Кропоткин П.А. Взаимопомощь как фактор эволюции. (.doc)
