Aristotelis no Stagīras

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 6. februāris, plkst. 11.27, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aristotelis

Aristotelis no Stagiras (Αριστοτέλης, Aristotelēs, 384.-322. g.p.m.ē.), Nikomaha dēls – sengrieķu filosofs, astronoms, fizikas, metafizikas, loģikas un daudzu citu speciālo zinātņu nozaru aizsācējs, Maķedonijas Aleksandra skolotājs. Dzimis Stagirā (Trāķija), Maķedonijas basileja Amintas III galma ārsta Nikomaha ģimenē. 369. g.p.m.ē. kļuva bārenis (viņa aizbildnis bija Proksens, kurš arī veica pirmo apmācību dabaszinātnēs). Tālāko izglītību guvis Atēnās pie Platona. 335. g.p.m.ē. izveidoja pats savu filosofijas skolu Likeju jeb peripateitisko skolu. 343. g.p.m.ē. kļuva par jaunā Aleksandra skolotāju. Filosofijā Aristotelis iedalīja: teorētiskajā filosofijā (par esamību, tās daļām, cēloņiem un pirmssākumu), praktiskajā filosofijā (par cilvēka dabu un darbību) un poētiskajā filosofijā (par jaunradi). Zinātnes priekšmets ir ar prātu aptveramais vispārīgais, taču tas pastāv tikai jutekļiem uztveramajā atsevišķajā un ir izzināms ar tā palīdzību: vispārīgā izzināšanas priekšnoteikums ir induktīvs vispārinājums, kas neesot iespējams bez jutekļu uztveres. Pasaulei esot 4 cēloņi: matērija jeb pasīvu tapšanas iespēja; forma (esamības būtība), īstenību, kas matērijai dota kā iespējamība; kustība; mērķi. Pasauli Aristotelis uzlūkoja kā secīgi sekojošas pārejas no "matērijas" un "formu" un otrādi, pie tam matērija ir pasīvais princips, bet forma ir aktīvais princips, uz kuru reducējas kustība un mērķi. Katras kustības pirmavots ir augstāks spēks, "nekustīgais sākotnējais virzītājs". Aristoteļa formālā loģika bija saistīta ar mācību par esamību, izziņas teoriju un patiesības teoriju, jo loģiskās formas viņš vienlaikus uzskatīja arī par esamības formām. Mācībā par izziņu Aristotelis nošķīra drošas zināšanas (apodiktika) no varbūtējām, uzskatu līmeņa zināšanām (dialektika), ko ar valodas palīdzīvu var sasaistīt vienkopus. Pieredze nav pēdējā instance uzskatu pārbaudišanā un nevis maņas, bet gan prāts tieši saskata zinātnes augstākās premisas kā patiesas. Taču zināšanu augstākās aksiomas, kuras cilvēki apjēdz spekulatīvi, nav prātam iedzimtas - to priekšnoteikums ir darbība: faktu vākšana, analīze, domu koncentrējot uz faktiem utt. Zinātnes galamērķis esot priekšmeta definēšana, savukārt definēšanas priekšnoteikums ir dedukcijas apvienošana ar indukciju. Tā kā neesot tāda jēdziena, kas varētu būt visu citu jēdzienu predikāts, un tātad, dažādos jēdzienus nav iespējams apkopot vienā kopējā sugā, tad viņš izveidoja klasifikāciju pēc kategorijām, t.i. augstākām sugām, uz kurām reducējas pārējās patiesi esošā sugas. Kosmoloģijā Aristotelis izveidoja ģeocentrisma sistēmu, kas palika zinātnē kā vispārpieņemta pamatversija līdz pat XIX gs. vidum.[1] Ētikā Aristotelis par augstāko atzina saprāta vērojošo darbību. Morālais paraugs ir augstākais, vispilnīgākais filosofs, "sevi domājoša domāšana". Par valsts varas optimālāko formu Aristotelis uzskatīja tādu, kurā maksimāli samazināta iespēja varu izmantot savtīgos nolūkos un vara pastāv visas sabiedrības labumam.

Aristoteļa korpuss (Corpus Aristotelicum)[2]

Loģika (Organons)

  • "Kategorijas" (Κατηγοριῶν, Categoriae)
  • "Par skaidrošanu" (Περὶ ἑρμηνείας, De Interpretatione)
  • "Pirmie analītiķi" (ἀναλυτικά πρότερα, Analytica Priora)
  • "Otrie analītiķi" (ἀναλυτικά ὑστερα, Analytica Posteriora)
  • "Topika" (Τοπικῶν, Topica)
  • "Par sofistu argumentiem" (Περὶ τῶν σοφιστικῶν ἐλέγχων, De Sophisticis Elenchis)

Par dabu

  • "Fizika"' (Φυσικὴ ἀκρόασις, Physica)
  • "Par debesīm" (Περὶ οὐρανοῦ, De Caelo)
  • "Par rašanos un iznīcību" (Περὶ γενέσεως καὶ φθορᾶς, De Generatione et Corruptione)
  • "Meteoroloģika" (Τα μετεωρολογικά, Meteorologica)
  • "Par kosmosu"** (Περὶ κόσμου, De Mundo)
  • "Par dvēseli" (Περὶ ψυχῆς, De Anima)
  • "Par uztveri un uztveramo" (Περὶ αἰσθήσεως καὶ αἰσθητῶν, De Sensu et Sensibilibus)
  • "Par atmiņu un atmiņām" (Περὶ μνήμης καὶ ἀναμνήσεως, De Memoria et Reminiscentia)
  • "Par miegu un nomodu" (Περὶ ὗπνου καὶ ὶγρηγορήσεως, De Somno et Vigilia)
  • "Par sapņiem" (Περὶ ἐνυπνίου, De Insomniis)
  • "Par sapņu tulkošanu" (Περὶ τῆς καθ΄ ὕπνον μαντικῆς, De Divinatione per Somnum)
  • "Par dzīves ilgumu un īsumu" (Περὶ μακροβιότητος καὶ βραχυβιότητος, De Longitudine et Brevitate Vitae)
  • "Par jaunību un vecumu, par dzīvi un nāvi" (Περὶ νεότητος καὶ γήρως καὶ ζωῆς καὶ θανάτου, De Juventute et Senectute, De Vita et Morte)
  • "Par elpošanu"** (Περὶ πνεύματος, De Respiratione)
  • "Dzīvnieku vēsture" (Περὶ τὰ ζὼα ἱστορίαι, Historia Animalium)
  • "Par dzīvnieku daļām" (|Περὶ ζῴων μορίων, De Partibus Animalium)
  • "Par dzīvnieku kustībām" (Περὶ ζῴων κινήσεως, De Motu Animalium)
  • "Par dzīvnieku iedalījumu" (Περὶ ζῴων πορείας, De Incessu Animalium)
  • "Par dzīvnieku izcelšanos" (Περὶ ζῴων γενέσεως, De Generatione Animalium)
  • "Par ziediem"** (Περὶ χρωμάτων, De Coloribus)
  • "Par dzirdamo"** (Περὶ ἀκουστῶν, De Audibilibus)
  • "Fizionomija"** (Φυσιογνωμικά, Physiognomonica)
  • "Par augiem"** (Περὶ φυτών, De Plantis)
  • "Par dīvainām baumām"** (Περὶ θαυμάσιων ἀκουσμάτων, De mirabilibus auscultationibus)
  • "Mehānika"** (Μηχανικά, Mechanica)
  • "Problēmas"* (Προβλήματα, Problemata)
  • "Par nedalāmām līnijām"** (Περὶ ατόμων γραμμών}, De Lineis Insecabilibus)
  • "Par vēju virzieniem un nosaukumiem"** (Ἀνέμων θέσεις καὶ προσηγορίαι, Ventorum Situs et Cognomina)
  • "Par Ksenofanu, Zenonu, Gorgiju"** (Περὶ Ξενοφάνους, περὶ Ζήνωνος, περὶ Γοργίου, De Melisso Xenophnae Gorgia)

Metafizika

  • "Metafizika" (Μετὰ τὰ φυσικά, Metaphysica)

Ētika un politika

  • "Nikomaha ētika" (Ἠθικὰ Νικομάχεια, Ethica Nicomachea)
  • "Lielā ētika"* (Ἠθικὰ μεγάλα, Magna Moralia)
  • "Eidemija ētika" (Ἠθικὰ Εὐδήμεια, Ethica Eudemia)
  • "Par labo un ļauno" (Ἀρετῶν καὶ κακιῶν, De Virtutibus et Vitiis Libellus)
  • "Politika" (Πολιτικά, Politica)
  • "Ekonomika"* (Οἰκονομικά, Oeconomica)
  • "Atēnu polisa" (Ἀθηναίων πολιτεία)

Retorika un poētika

  • "Retorikas māksla" (Ῥητορικὴ τέχνη, Ars Rhetorica)
  • "Retorika Aleksandram"** (Ῥητορικὴ πρὸς Ἀλέξανδρον, Rhetorica ad Alexandrum)
  • "Poētikas māksla" (Περὶ ποιητικῆς, Ars Poetica)

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ Tikai 1838. gadā Besels konstatēja zvaigžņu paralaksi, savukārt 1851. gadā ar Fuko svārsta palīdzību tika pierādīta Zemes rotācija ap savu asi, t.i. tikai ar XIX gs. vidu var runāt par ģeocentrismu kā zinātniski apgāztu hipotēzi.
  2. ↑ Ar * atzīmēti tie darbi, kuru autorību daži pētnieki apšauba. Ar ** atzīmēti tie darbi, kurus vispārpieņemts uzskatīt par Aristotelim piedēvētiem.

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 28.-29. lpp.
  • Чанышев А.Н. Аристотель. - Мысль, Москва, 1987

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Aristotelis_no_Stagīras&oldid=10561"